Cilvēks, kam šķīsta sirds

“Svētīgi sirdsšķīstie, jo tie Dievu redzēs.” [Mt.5:8]

Jēzus runā par svarīgāko – par sirdi. Ja sirds ir nešķīstu domu un kārību pilna, nepietiks tikai ar cilvēka ārēju mazgāšanu.

Kuram cilvēkam gan ir šķīsta sirds? Vienīgi tam, kas lūdz kā Dāvids: “Radi manī, ak, Dievs, šķīstu sirdi un atjauno mani pastāvīgu garu!” [Ps.51:12]

Šķīstu sirdi mēs paši nespējam radīt. Tas jādara Dieva Garam, un jānotiek cilvēka jaunpiedzimšanai, par kuru Jēzus stāstīja Nikodēmam: tev jāpiedzimst no jauna – no augšienes.

Šķīsta sirds nav bezgrēcīga. Mateja evaņģēlija 5.nodaļas konteksts mums skaidri rāda, ka Jēzus toreiz sarunājās ar grēcīgiem cilvēkiem, kas nebūt nebija kļuvuši pilnīgi svēti, bet joprojām bija “izsalkuši un izslāpuši pēc taisnības”.

Citās Bībeles vietās šķīsta sirds tiek saukta par krietnu jeb taisnu sirdi. Dievs “ir palīgs tiem, kam sirds ir bez viltus.” [Ps.7:11]

Šķīsta sirds ir atrodama pie tādiem cilvēkiem, kas, neko neslēpjot, godīgi atzīst visus savus pārkāpumus un trūkumus un izsūdz tos Dieva priekšā. Protams, šie cilvēki nav bez grēka, jo, dzīvojot pasaulē, viņiem arvien vēl piemīt vecā un grēcīgā daba. Tomēr viņi allaž ir noraizējušies par saviem pārkāpumiem un vaļsirdīgi izsūdz tos Dievam. Un Dieva Dēla Jēzus Kristus asinis viņus šķīsta no visiem grēkiem. [1.Jņ.1:8-9]

Tie, kas iemanto šādu sirdi, labi zina, ka paši ar sevi lepoties nevar. Tāpēc viņiem arvien ir jāpateicas Jēzum, kas ar Savām asinīm mūs atpircis Dievam.

Jēzus apgalvo, ka reiz ticīgie skatīs Dievu. Cilvēkam nevar būt lielākas laimes kā skatīt Dievu. Kaut arī Tas Kungs mājo nepieejamā gaismā [1.Tim.6:16], tomēr visi, kas tic Jēzum, saņēmuši kādu apsolījumu:

“Mīļie, tagad mēs esam Dieva bērni, un vēl nav atklājies, kas mēs būsim. Mēs zinām, ka, kad tas atklāsies, mēs būsim Viņam līdzīgi, jo mēs redzēsim Viņu, kāds Viņš ir.” [1.Jņ.3:2]