Ja es šodien nomiršu

..man ir pieci brāļi; lai viņš tos brīdina, ka arī tie nenonāk šinī moku vietā. [Lk.16:28]

Lūkas evaņģēlija 16. nodaļā Jēzus stāsta kādu līdzību par nabago un bagāto, kuras nobeigumā miris bagātnieks sarunājas ar Dievu.

Nonācis ellē bagātais atceras savus radiniekus. Kaut arī viņš savā liktenī neko mainīt vairs nespēj, viņš pamāca Dievu, kā rīkoties, lai pēc iespējas vairāk cilvēku tiktu glābti.

Dievs ir lēnprātīgs un saka: “Ja tie neklausa Mozu un praviešus, tie neticēs arī tad, ja kāds no mirušajiem celtos augšām.”

Pat miroņa miesīga augšāmcelšanās neatstās nekādu iespaidu uz cilvēkiem, kas neklausa Mozum un praviešiem. Tas nozīmē, ka Jēzus brīdina tādus cilvēkus kā bagātais vīrs un viņa brāļi, no draudošās bojāejas. Līdzībā Jēzus nerisina sociālos jautājumus un māca ne tik daudz par dzīvi pēc nāves, kā norāda uz Dieva darba pietiekamību. Dievs visu ir paveicis, lai visi cilvēki tiktu izglābti.

Bagātos brāļus var salīdzināt ar grēku plūdu paaudzi, kas bezrūpībā pavada savu dzīvi un nevērīgi attiecas pret uzbrūkošo plūdu rūkoņu. Tie turpina dzīvot greznībā un paliek kurli pret Dieva vārdu. Tas kurš nepaļaujas uz Dieva vārdu neatgriezīsies pat redzot brīnumus. Prasot zīmes, ko bieži darīja farizeji, izpaužas izvairīšanās un nevēlēšanās atgriezties. Ja bagātnieka brāļi vēlas izvairīties no elles mokām, viņiem jākļūst par Dieva Vārda klausītājiem.

Līdzībā tiek norādīts uz Svēto Rakstu autoritāti un spēku, kā arī uz skaidra Evaņģēlija pasludināšanu. Jo glābjošo ticību – Ābrahāma bērnu ticību – rada nevis brīnumi, bet gan skaidra Dieva Vārda sludināšana, un pareizi pārvaldīti Sakramenti (Kristība, Vakarēdiens), un tā ir gan mācītāja, gan katra draudzes locekļa atbildība. Dievs mums ir dāvājis visu, kas nepieciešamas glābšanai, neatmetīsim neko un nemācīsim Dievu, bet paliksim Viņa mācekļi līdz galam.