Kas mūs vieno?

Lai visi ir viens, itin kā Tu, Tēvs, Manī un Es Tevī, lai arī viņi ir Mūsos, lai pasaule ticētu, ka Tu Mani esi sūtījis. [Jņ.17:21]

“Lai visi ir viens!” Tie ir brīnišķīgi vārdi. Bet vai tie īstenojas praksē? Vai mūsdienās, kad ir tik daudz dažādu kristīgu baznīcu un draudžu, šie vārdi nav tikai vārdi? Vai tad vēstures gaitā vienotā baznīca nav sašķēlusies sīkvienībās? Te jau drīzāk būtu jārunā par kristīgo putru, kurā paši kristieši, nemaz nerunājot par pasauli, nespēj orientēties.

Nē! Šī ir lūgšana, ko lūdz pats Jēzus Kristus, un Viņš to arī īsteno. Tā nav pavēle cilvēkiem. Tādēļ mums ir jājautā nevis, “vai esam viens?” bet “kas mūs vieno?”

Formālu ticības apliecību dokumentu neefektivitāti pierādīja centieni apvienot dažādu konfesiju baznīcas un pat vienas konfesijas baznīcas. Vienmēr paceļas kādas balsis, kas iebilst un atkal “atšķeļas.”

Lai arī visus vienotības centienus var piedēvēt ekumēniskai kustībai, tomēr jāatzīmē, ka šobrīd kristieši vēlas rast vienotību nevis formulējot un parakstot dokumentus, bet gan panākot vienotību vienā garā.

Šī jaunā iezīme ir labs apliecinājums tam, ka baznīcu sadraudzība tiek dibināta pamatojoties tās ticības vienprātībā, kura tiek apliecināta, nevis tikai balstoties uz formāli normējošu ticības apliecību. Bet vienmēr paliek atklāts jautājums: “Kas tas par garu?”

Tādēļ runājot par to, kas mūs vieno, mēs nevaram runāt par kādu vienu organizāciju, kurā juridiski visi tiksim iekļauti. Šī vienība Kristū ir apslēpta un atklāsies tikai laika beigās. Tāpat kā mēs nevaram redzēt ticību, tāpat nevaram redzēt ticīgo kopību. Tā ir apslēpta. Bet tas, ko mēs redzam ir divējāda aina.

Pirmkārt, ir kristieši, kas joprojām cīnās par Dieva Vārda patiesību. Tie skaidri sludina Dieva Vārdu un noraida maldus. Un tas tā ir nevis tāpēc, ka viņi paši saka: “mēs esam pareizi!” bet gan viņi māca un dzīvo saskaņā ar Svētajiem Rakstiem, kas ir Dieva Vārds.

Otrkārt, tie ir neticības augļi: “viens saka: es turos pie Pāvila, otrs: es pie Apolla, trešais: es pie Kēfas, bet ceturtais: es pie Kristus. Vai tad Kristus ir dalīts?” [1.Kor.1:12] Mēs redzam neskaitāmas organizācijas, kas piesavinājušās vārdus “kristīgs”, “katolisks”, “ortodokss”, “luterisks” … . Bet kāda ir mācība katrā no šo baznīcu draudzēm? Kurš ir patiesais? Kam lai es ticu? Ar ko lai esmu viens?

Īsi sakot, pasaulē iepretī patiesībai ir meli. Kopā ar mācītājiem sludina viltus mācītāji. Tādēļ stāvēsim droši uz Dieva Vārda pamata un neticēsim katram, lai cik jauks un mīļš un sabiedrībā pazīstams un atzīts viņš arī nebūtu. Lūk, Apustulis Jānis par to brīdina:”Mīļie, neticiet katram garam, bet pārbaudiet garus, vai viņi ir no Dieva, jo daudz viltus pravieši ir izgājuši pasaulē. No tā atzīstiet Dieva Garu: ikviens gars, kas apliecina Jēzu Kristu miesā nākušu, ir no Dieva. Un ikviens gars, kas neapliecina Jēzu, nav no Dieva, tas ir antikrista gars, par ko jūs esat dzirdējuši, ka viņš nāks; tas jau tagad ir pasaulē.” [1.Jņ.4:1-3]