Izstumts ārpus nometnes

Tāpēc arī Jēzus, lai ar Savām asinīm tautu darītu svētu, ir cietis ārpus vārtiem. Tāpēc iziesim pie Viņa ārpus nometnes, Viņa negodu nesdami! [Ebr.13:12-13]

Mozus bauslība pavēl, ka uz nāvi notiesātajiem jāmirst ārpus nometnes (3. Moz. 24:14). Vispirms viņi bija jānošķir no tautas un nometnes, pēc tam viņiem bija jāmirst. – Tā teikts bauslības vārdos.

Arī Jēzus kā uz nāvi notiesāts pārkāpējs tika izvests cauri Jeruzālemes vārtiem uz Golgātas kalnu, kur Viņam bija jāmirst. Tauta Jēzu bija atmetusi. Visi no Viņa bija novērsušies. Arī mēs esam līdzvainīgi, jo Jēzus ir miris par visu cilvēku grēkiem. Tikt izvestam ārpus nometnes toreiz bija liels kauns un negods. Tas nozīmēja, ka cilvēks vairs nepieder tautai. Ievērojiet, ka Jēzus mira ārpus pilsētas vārtiem.

Šīsdienas Svēto Rakstu vārdi mums māca, ka Jēzus sekotāji paši labprāt uzņemas iziet ārpus nometnes un nest Jēzus negodu.

Ikvienam kristietim savas ticības dēļ var nākties ciest negodu. Vēsts par krustu šai pasaulei ir ģeķība.

Mūsdienās būt reliģiozam nav nekāds kauns un vairumam cilvēku tas šķiet pieņemami. Tomēr cilvēks, kurš apliecina ticību Jēzum un glābšanu Viņa krusta nopelnā, nereti sastopas ar ļoti asu pretreakciju. Šī patiesība pasaulei ir nepieņemama.

Taču Dieva vārds tevi mudina nebaidīties no sekošanas Jēzum. Savā ziņā arī tu tiksi izstumts “ārpus nometnes”, kurā uzturas vairums cilvēku.
Nepūlies šai nometnē atgriezties! Labāk atceries, ko Jēzus tavā labā darījis! Seko Viņam ārpus nometnes un uzņemies Viņa negodu!

Mūsu grēcīgā daba labprāt uzturas vienā “nometnē” ar sabiedrības vairākumu un nevēlas atšķirties ne ar savu dzīvesveidu, ne uzskatiem. Tomēr pasaule nav mūsu īstā mājvieta, un mēs, kristieši, šai nometnei nepiederam.

Sekosim Jēzum, lai ko mums tas maksātu!