Miķel Weiss: Ak saldais Jezu [2]

Dieva dēls šaīs mājās
Bēdu-zemes mājās
Zemībā atnācis
Un mūs pestīt sācis
No tām grēku kaitēm
Un no vella saitēm.

Viņš vēl nāk šo dienu
Mācīdams arvienu,
Ka no grēkiem griezties,
Un pie Dieva spiesties,
Viņa vārdus bīties
Mums no sirds būs dzīties.

Kas še neatraujās,
Bet kas viņam taujās
Un ar mīlestibu
Tur’ un saņem viņu,
Tam viņš sevi iedos
Un tos grēkus piedos.

Ar tiem sakramentiem,
Viņa paša celtiem,
Viņš pie mums šeit rodās
Un pats sevi dodās,
Mūsu sirdis mielo
Un pret bailēm žēlo.

Bēdās kas jeb-kurās
Še pie viņa turās,
Ar to visās lietās
Ticigi saietās,
Tas tur debes-prieku
Baudīs ar pārlieku.

Jo kad aties diena,
Ticigiem kas cienā,
Tad ar savām rokām
Izglābs tos no mokām;
Pēc ir priekos lielos
Debesīs tos mielos.

Beidzot viņš uz sodu
Nāks ar augstu godu.
Kas vēl dzīvs atlicis,
Nāvē kas aizmidzis,
Uzcēlies no nāves
Viņa priekšā stāvēs.

Tur ikvienu tiesās
Pēc tam, kā tas miesās
Dzīvojs; tie, kas svēti,
Būs tad izredzēti;
Tas, kas darijs ļaunu,
Stāvēs tad ar kaunu.

Nu, ak saldais Jezu,
Lai uz tavu tiesu,
Kamēr šeitan vaidam,
Mēs ik stundas gaidam.
Kad še ceļu beigsim,
Līgsmi tur tev teiksim.