Tik turi drošu prātu

[Jūs] esat aizmirsuši pamācību, kas jūs kā bērnus uzrunā: mans bērns, nenicini Tā Kunga pārmācību un nepagursti, kad Viņš tevi norāj! Jo, ko Tas Kungs mīl, to Viņš pārmāca un šaus katru bērnu, ko Viņš pieņem. (Ebr.12:5-6)

Mazdūšība ir smaga nasta. Cilvēks, kas zaudējis drosmi, patiesi ir lielās briesmās. Tādam cilvēkam draud riņķošana ap sevi un savām problēmām, līdz viņš pilnībā pazaudē visu dzīvesprieku un spēku.

Mazdūšība parasti rodas pārbaudījumos un grūtībās. Varbūt dzīvi aptumšo kāda slimība, cilvēku naids vai arī vajāšanas ticības dēļ. Šķiet, ka tieši pārbaudījumi Jēzus vārda dēļ bijuši galvenais iemesls, kāpēc sarakstīta Vēstule ebrejiem.

Arī tu, mans lasītāj, droši vien pazīsti pārbaudījumus un grūtības, kas rodas no mazdūšības un drosmes zuduma. Mēs visi to esam pieredzējuši.

Nonācis grūtā un sarežģītā situācijā, nekad neaizmirsti celt savas acis augšup uz Viņu, kas ir mūsu Tēvs. Šie Dieva vārdi mums māca par Tā Kunga roku, kas ir klātesoša visos notikumos. Tie iedrošina ticēt, ka neviens pārbaudījums mūsu dzīvē nav bez Viņa ziņas.

Esi drošs! Tevis piedzīvotie šķēršļi un pretestība vienlaikus ir arī Dieva pārmācība. Lai cik viss liktos smagi un grūti, spried šādi: visu, ko es piedzīvoju, sūtījis mans mīļais Debesu Tēvs, kas nekad nepārstās par mani rūpēties. Viņš zina, ko dara, tāpēc notiekošais man nāks par svētību.

Nezaudē drosmi!

Ja arī bēdas virsū nāk, Par mani Dievs vēl gādā.
Viņš brīnišķīgi izglābt māk Un mīlestību rāda.
Kaut dažreiz grūtas nastas spiež, Viņš visu drīz par labu griež.
Es slavēšu To mūžam!