Kam ārsts ir vajadzīgs?

“Veseliem ārsta nevajag, bet slimiem.” [Lk.5:31]

Slimajiem ārsts ir vajadzīgs un gaidīts; turpretī veselie viņu pat nepamana.

To labi redzam notikumā ar kanaāniešu sievu. Viņa jūt savu un savas meitas postu un vajadzību, tādēļ steidzas Kristum pakaļ un uzticas Viņam, negribēdama pieļaut, ka tiktu padzīta vai iebiedēta. Tā Mozum ir jāiet pa priekšu un jāmāca cilvēkiem sajust grēku, lai žēlastība viņiem būtu salda un gaidīta.

Tādēļ arī ir veltīgi rādīt laipno un mīļo Kristus tēlu cilvēkiem, kuri nav atzinuši patiesību par sevi, kļūdami pazemīgi un sākdami tiekties pēc Kristus, – kā Marijas slavas dziesmā sacīts: “Izsalkušo Viņš pildījis ar labumiem, un bagātos Viņš atstājis tukšus.” [Lk.1:46–55]

Tas viss teikts mums par mierinājumu – tas rakstīts tieši nožēlojamiem, nabadzīgiem, trūcīgiem, grēcīgiem un nicinātiem cilvēkiem, lai viņi visās savās grūtībās varētu zināt, kur meklēt patvērumu, mierinājumu un palīdzību.

Taču, ak vai, cik sāpīgi tas ir cilvēka dabai un prātam – tam ir ļoti grūti izģērbties gluži kailam un atstāt neievērotas visas sajūtas, turēties tikai pie Vārda, pat tad, ja sajūtas mudina rīkoties gluži pretēji! Lai Dievs mums palīdz saglabāt tādu drosmi un ticību arī posta un nāves brīdī!