Kad es vien pie viņa [103]
Kad es vien pie viņa, Kad viņš vien ir mans
Kad sirds to vien tic un zina, Ka viņš ir tas labais gans,
Tad krusts nav par grūtu, Mieru vien un prieku sirdī jūtu.

Kad es vien pie viņa, Visu atstāju
Viņu tad es vien pieminu, Viņam pakaļ staigaju,
Lai priekš mana vaiga Citi gan pa citiem ceļiem staiga.
Kad es vien pie viņa, Mierā aizmiegu,
Savā taisnibā viņš tina Man kā māte bērniņu,
Un ar mīlestibu Mani sargās, segs ar uzticibu.
Kad es vien pie viņa, Tur man tēva nams,
Tur man rokā krīt no viņa Viss, kas man ir vēlejams.
Draugi uzticami Viņa draudzibā man atrodami.
Ieskaties
Pēc krusta redzi dzīvibu [165]
Vilks avju barā vai otrādāk?
Mans avotiņš; Mans palīdziņš [147]
Ak Dievs Tēvs debes-augstibā [289]
Lai dzenās cits kā dzīdamies [104]
Sirds lūgšana