Dievs ir apsolījis mūsu lūgšanas uzklausīt

“Viņa [Rebeka] gāja jautāt Tam Kungam.” [1.Moz.25:22]

Tas viss aprakstīts, lai sniegtu mums mācību un mierinājumu, lai mēs mācītos lūgt droši un ar pilnīgu paļāvību, nebaidīdamies un nešaubīdamies par to, ka mūsu lūgšana tiks uzklausīta. Jo, lai gan lūgšana pārsniedz un ir pret mūsu saprašanu, tā tomēr nav veltīga. Jo Dievs nepacietīs apkaunojumu – Viņš neļaus mums domāt, ka nav patiess. Tādēļ Viņš mums ir pavēlējis lūgt, un ne tikai pavēlējis, bet arī apsolījis mūsu lūgšanas uzklausīt, lai mēs būtu pārliecināti, ka Viņš dos mums to, ko lūdzam. Tādēļ šī ir augstākā kalpošana un reliģija – ticēt, ka Dievs ir patiess.

Turklāt mums ir sniegta un aprakstīta arī jauka, vienkārša un noteikta forma, ko un kā lūgt. Tādēļ, kad tu lūdz: Mūsu Tēvs Debesīs…, domā tā: Kungs, Tu man esi licis lūgt un apsolījis, ka to, kurš lūdz, arī uzklausīsi. Tev nav jāšaubās par Dieva uzticību un patiesumu, tāpat arī – par Viņa apsolījumiem. Jo, kaut arī velns vienā mirklī apgāztu un izpostītu visu pasauli, tomēr Dieva Vārds taps svētīts. Un, kaut arī mēs visi nomirtu, tomēr nav šaubu, ka tiksim uzturēti un pasargāti līdz augšāmcelšanās dienai. Jā, arī šajā dzīvē skaidri redzam lūgšanas spēku un darbību. Jo ir skaidrs, ka ar mūsu lūgšanas palīdzību tiek uzturēta pasaules kārtība; ar tās palīdzību tiek uzturēta arī mūsu dzīvība un visa manta, ko lietojam šajā pasaulē.