Skip to content
31. maijs, 2026
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • LinkedIn
  • whatsapp
  • RSS

e – BAZNĪCA ✞

Grēka alga ir nāve, bet Dieva balva ir mūžīga dzīvība Kristū Jēzū, mūsu Kungā.

Primary Menu
  • e-kontakti
  • e-projekts
  • e-ARHĪVS
  • e-POLEMIKA
  • e-BĪBELE
  • e-Ticība
  • E-LTA
  • e-AFIŠA

332. Kas ir īpašas ievērības cienīgs, runājot par bīskapa amatu?

  • Sākums
  • Atanasija mācība par inkarnāciju
  • e-raksti

Atanasija mācība par inkarnāciju

Uģis Sildegs

Atanasijs, līdzīgi Irenejam, ir ievērojams inkarnācijas (tas ir, Kristus iemiesošanās jeb tapšanas par cilvēku) teologs.

Atanasija mācība par inkarnāciju

Inkarnācija, kā to apliecina Atanasijs, nekādā veidā neizmainīja Logosa transcendentālo statusu, jo “pieņemdams miesu, Viņš nekļuva citāds, bet palika tas pats.”

Būdams inkarnētajā miesā, dodot tai dzīvību un kustinot to, Viņš vienlaikus ir klātesošs it visur universā, dzīvinot un vadot to ar savu dzīvību dodošo spēku. Ar īpaši spēcīgu soterioloģisku (tas ir, glābšanas, pestīšanas) uzsvaru Atanasijs apgalvo, ka tikai Dievs var izglābt grēkā kritušo cilvēci, un Logoss, protams, ir pilnīgi dievišķs. Atanasijs savā darbā “De incarnatione” (Par inkarnāciju} saka:

Mēs bijām Viņa inkarnācijas motīvs; mūsu glābšanas dēļ Viņš cilvēku mīlēja tik ļoti, ka piedzima un nāca cilvēciskā miesā.

Atanasijs uzsver Kristus inkarnāciju šaurā nozīmē, tas ir, kā līdzekli caur ko cilvēka daba ir savienota ar dievišķo, paaugstināta un dievišķota. Tieši to viņš domā, kad raksta:

Dievs tapa cilvēks, lai mēs varētu kļūt dievi.

Savā darbā par inkarnāciju Atanasijs pilnīgāk izskaidro inkarnācijas saistību ar cilvēka glābšanu:

Logoss, zinādams, ka cilvēka samaitātība nevar tikt atlīdzināta citādi kā vien ar nāvi. Un tādēļ, ka Logosam nebija iespējams mirt (jo Viņš ir nemirstīgs un sava Tēva Dēls), Viņš pieņēma sev miesu, kas var mirt, lai šī miesa, kas dalīga pāri visam esošajā Logosā, būtu pakļauta nāvei mūsu labā un iemājojušā Logosa dēļ paliktu nemirstīga, un nākotnē samaitātība varētu mitēties visos caur Viņa augšāmcelšanās žēlastību. Tādējādi kā nevainīgs upuris, kas tīrs no jebkura traipa, nododot nāvē miesu, kuru Viņš sev pieņēma, Viņš iznīcināja nāvi visos tās veidos ar līdzvērtīgu upuri.. un ar to neiznīcīgais Dieva Dēls, mājodams pie visiem ar līdzīgām īpašībām, atbilstoši apģērbj visus ar nemirstību savas augšāmcelšanās apsolījumā.

Kā mēs redzam, Kristus inkarnācija, nāve un augšāmcelšanās ir šeit saistītas kopā un tikai apskatot tos visus kopā, Atanasijs sludina pestīšanu. Kristus nāve būtu neiespējama, ja Viņš nebūtu tapis cilvēks. Visi Kristus dzīves notikumi ir neatdalāmi. Pestīšanas labumi ir atklāti mūsu Pestītāja dzīvē, kas jāaplūko tās kopumā. Visas mūsu ciešanas bija uzliktas Viņam, un Viņš tās iznīcināja. Viņš iznīcināja nāvi ar nāvi un visas cilvēciskās vājības ar savu cilvēcisko darbību. Tas ir veids kā saprast Kristus nāves un upura reprezentativo raksturu un cilvēka pestīšanu Kristū.

Kristus par mums dzima, par mums dzīvoja uz šīs zemes, par mums mira un par mums augšāmcēlās, lai apstiprinātu mūsu augšāmcelšanos. Kristus nāve nebija Viņa vājības dēļ, bet Viņš mira, lai izglābtu cilvēku. Kad Atanasijs runā par inkarnāciju un apgalvo, ka “Dievs tapa cilvēks, lai mēs taptu dievi”, viņš tajā pašā laikā saka, ka “Kristus mūsu visu dēļ nesa upuri, nododams savu paša svētnīcu nāvē visu cilvēku vietā, lai atsvabinātu visus no pakļautības iedzimtajam pārkāpumam”.

Viņš runā par Kristus upuri, kas upurēts mūsu grēku izpirkšanai un cilvēku atpestīšanai no samaitātības. Atanasijam Kristus nāve ieņem nozīmīgu vietu pestīšanas plānā. Nemirstība pie cilvēkiem ir nākusi caur nāvi. Kristus samaksāja par mums mūsu parādu.

Tēmas: Atanasija citāti cilvēka pestīšana De incarnatione Kristus iemiesošanās Kristus inkarnācija Kristus nāve Logos nemirstība par Kristus upuri pestīšanas labumi Soteriologia tapšanas par cilvēku transcendentālais statuss

Continue Reading

« Par vārdu “bez nopelna”
Apustuliskā sukcesija »
                       

Ieskaties

Kristus nāve bija absolūti nepieciešama

Halcedonas koncils

Nemitīgi piedošanu saņemoši Kristū

Ticības apliecība un tīra mācība

Dieva vārda lietošana pasaulē

Pāvils un Marks par Svēto Vakarēdienu

Atbildēt Atcelt atbildi

Lai komentētu, jums jāpiesakās sistēmā.

  • Aktuālākie
  • Komentētākie
  • Iegūt iekšēju distanci Iegūt iekšēju distanci
    • e-refleksijas

    Iegūt iekšēju distanci

  • Narkotiku apkarošana Narkotiku apkarošana
    • e-joki

    Narkotiku apkarošana

  • Pirmais bauslis Pirmais bauslis
    • e-raksti

    Pirmais bauslis

  • Kurp ved labie nodomi? Kurp ved labie nodomi?
    • e-apceres

    Kurp ved labie nodomi?

  • Izglābt dievbijīgos soda dienā Izglābt dievbijīgos soda dienā
    • e-apceres

    Izglābt dievbijīgos soda dienā

  • Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem
    • e-refleksijas

    Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem

  • Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”
    • e-ziņas

    Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”

  • Kas ir Svētais Gars?
    • e-mācība

    Kas ir Svētais Gars?

  • Nozīmīgs notikums
    • e-ziņas

    Nozīmīgs notikums

  • Tim Minchin: Pope Song
    • e-mūzika
    • e-video

    Tim Minchin: Pope Song

Atrodi

  • Bauslība un Evaņģēlijs
  • Baznīcas gada sprediķi vienuviet
  • Ilgi gaidītais latviešu sprediķu krājums
  • Lasāmviela ticības spēkam
  • Luteriskās ticības apliecības

Ienāc

  • Reģistrēties
  • Aizmirsi paroli

Līdzīgās e-publikācijas

  • Svētā Atanasija diena
  • Atanasija kristoloģija un Jāņa evaņģēlijs 1:14
  • Par visbriesmīgāko ķecerību
  • Iepazīstināti paši ar savu dzīves gājumu
  • Pilnīga Kristus krusta izpratne
  • Jēzus reinkarnācija brauc ar skrejratu
  • Iemiesošanās

Pēdējie komentāri

  • martinsz: “Jā, pēdējā laikā patiesi vērojama liela reformēto baptistu aktivitāte. Manuprāt tas lielā mērā varētu būt Džona Makartura, Džona Paipera nopelns…”
  • Roberto: “līdzībā es teiktu: .. suņi rej, bet karavāna iet tālāk.”
  • talyc: “…līdz ar luterāņu mācītāja Ulda Rožkalna aiziešanu mūžībā šķiet nomiris arī beidzamais klausāmais gabals tajā radio”
  • gviclo: “Starp citu, Holbeins ir pazīstams arī ar 1522. gada kokgriezumu "Luters kā Hercules Germanicuss ".”
  • talyc: “…apmērm tā? ,,Kurš gan spēj pretargumentēt e-kardināliem Vai pašam e-pāvestam? "Šie vārdi ir smagi, kas viņos var klausīties?"(Jņ.6:60) …Vai tā?”

RSS e – POLEMIKA

  • Vai kremēt mirušo ir kristīga prakse?
  • Par LELB arhibīskapa kalpošanas laiku
  • Kāpēc "nomira" e-BAZNĪCAs forums?

RSS Dieva vārds katrai dienai

  • Ps.139:17
    Cik dārgas man ir Tavas domas, ak, Dievs, un cik liels ir to daudzums!

Animācijas filma

e-BAZNĪCĀ

  • e-apceres
  • e-aptaujas
  • e-audio
  • e-bildes
  • e-intervijas
  • e-joki
  • e-lūgšanas
  • e-mācība
  • e-mūzika
  • e-paziņojumi
  • e-poēzija
  • e-raksti
  • e-refleksijas
  • e-sprediķi
  • e-video
  • e-viktorīnas
  • e-ziņas

Tēmas

1. Mozus grāmatas skaidrojums animācijas filma ASV Bauslības un Evaņģēlija noslēpumi Bībele Bībeles mācības studijas Dienišķo lūgšanu gads Dienišķā maize Dieva Dēls Dieva likums Dieva mīlestība Dieva vārds Dieva Vārds katrai gada dienai Dieva žēlastība Dzīvības ceļš e-baznica.lv Es gribu dzīvot šīs dienas ar Tevi Gads kopa ar Dītrihu Bonhēferu grēku piedošana Ikdienas ar Pirmo Mozus grāmatu Ikdienas meditācijas Jēzus Kristus Kristība Kristīgā dogmatika Kristīgā dzīve kristīgā mācība kristīgā mūzika Kristīgās ētikas un morāles rokasgrāmata kristīgā ētika Lasāmviela ticības spēkam Lutera citāti lūgšana Mazā katehisma skaidrojums Mārtiņš Luters par lūgšanu Piecas minūtes kopā ar Luteru Pāvila vēstules galatiešiem skaidrojums Svētais Gars Svētais Vakarēdiens Svētie Raksti Svēto Rakstu apceres katrai dienai ticība ticības realitāte Tēvreize velns
  • Aleksandrs Bite
  • Dītrihs Bonhēfers
  • Mārtiņš Luters
  • Georgs Mancelis
  • Ilārs Plūme
  • Markku Särelä
  • Karls F. V. Valters
  • Hermanis Zasse
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • LinkedIn
  • whatsapp
  • RSS
Pārpublicējot obligāti jānorāda atsauce. Visas tiesības patur :: e-BAZNICA :: © 2007-2026