Nevardarbības bauslis

Reformatori piedāvāja pilnīgi jaunu Kalna sprediķa interpretāciju un nāca klajā ar jaunu, ārkārtīgi svarīgu ideju.

Viņi nošķīra personīgās ciešanas no tām, ko kristieši cieš, pildot pienākumus kā Dieva noteikta amata nesēji, apgalvojot, ka nevardarbības bauslis attiecas uz pirmo, bet ne uz otro.

Otrajā gadījumā mēs ne tikai esam atbrīvoti no pienākuma izvairīties no vardarbības, bet, ja vēlamies rīkoties patiesas mīlestības garā, mums ir jārīkojas tieši pretēji un jāatbild uz spēku ar spēku, lai apturētu ļaunuma uzbrukumu.

Tieši šādā veidā reformatori attaisnoja karu un citas juridiskas sankcijas pret ļaunumu.

Taču šī atšķirība starp personu un amatu ir pilnīgi sveša Jēzus mācībai.

Viņš par to neko nesaka.

Viņš uzrunā savus mācekļus kā cilvēkus, kas ir atstājuši visu, lai sekotu Viņam, un nevardarbības bauslis vienlīdz attiecas gan uz privāto dzīvi, gan uz oficiālajiem pienākumiem.

Viņš ir visas dzīvības Kungs un pieprasa nedalītu uzticību.