Kristības žēlastība paliek mūžīgi

Noklausies šo e-publikāciju

“Kāds gan ir labums no Kristības, kad cilvēks jau reiz ir lauzis Kristības derību un aizmucis no Dieva — un kurš gan to nav darījis?”

Atbildot uz šo jautājumu, ir jāatzīmē, lūk, kas: apustulis Pēteris (1.Pēt.3:20-21) saka, ka Noasa nama izglābšanās grēku plūdos — ar šķirstu caur ūdeni, kamēr vecā, neatgriezīgā pasaule tajā pašā ūdenī noslīkstot gāja bojā, — attēlo Kristību.

Saskaņā ar šiem vārdiem šķirstā caur ūdeni izglābās astoņas dvēseles, par ko sacīts: “Tas attēlo kristību, kura tagad arī jūs glābj. Tā nav miesas netīrības mazgāšana, bet ir labas sirdsapziņas izlūgšanās Dievā caur Jēzus Kristus augšāmcelšanos..” Apdomā šo ainu. Ja kāds no Noasa šķirsta būtu izkritis ārā un iekritis plūdu ūdenī, tas šķirstu nenogremdētu, lai arī izkritušais, palikdams ūdenī, katrā ziņā būtu aizgājis bojā. Turpretī, ja šis cilvēks atkal būtu pieķēries šķirstam un tajā iekļuvis, tad šķirsts būtu viņu izglābis: jo līdz ar viņa izkrišanu šķirsts taču palika vesels.

Tāpat ir ar Kristību. M. Luters zīmīgi to apraksta savā komentārā par 117. psalmu:

“Jo pilna varenības Viņa žēlastība valda pār mums, un Tā Kunga uzticība paliek mūžīgi,”

proti:

“Pat arī ja mēs krītam, žēlastība nekrīt, un mums nav nepieciešams meklēt jaunu žēlastības valstību, jo tā pati žēlastība joprojām paliek spēkā un gaida mani, kad es atkal nākšu. Šis kuģis netop sadragāts, Kristība nav atcelta, un žēlastības valstība nav sabrukusi, bet, pēc psalma vārdiem, tā paliek mūžīgi. Ja es izkrītu no kuģa, man ir jārāpjas tajā atpakaļ — ja novēršos no Kristības, man pie tās atkal jāatgriežas — ja es nomaldos no žēlastības valstības, man jānāk tajā atpakaļ. Kristība, šis kuģis, un Kristības žēlastība paliek mūžīgi. Tā nemainās līdz ar manu krišanu un nepastāvību, jo tādā gadījumā arī Dievam ir jāmainās, kas solījis, ka šī žēlastība pār mums valdīs mūžīgi.”

Tiktāl M. Luters.

Arī Pāvils par to saka: “..ja mēs esam neuzticīgi, Viņš paliek uzticīgs, jo Viņš nevar Sevi pašu aizliegt” (2.Tim.2:13). Vai arī: “Bet, ja nu daži uzticību lauzuši, vai tad viņu neuzticība atcel Dieva uzticību?” (Rom.3:3). “Jo neatceļamas ir Dieva žēlastības dāvanas un Viņa aicinājums” (Rom.11:29).