Dieva eņģeļi

“Un redzi, Dieva eņģeļi kāpa pa tām augšup un lejup.” [1.Moz.28:12]

Kristus visu ir darījis mūsu dēļ – gan nokāpis ellē, gan atkal uzkāpis Debesīs. Eņģeļi Debesīs to nemitīgi redz un uzlūko. Kristus par to saka: “Eņģeļi Debesīs vienmēr redz mana Debesu Tēva vaigu.” [Mt.18:10] Tie vienmēr uzlūko dievišķību.

Un tagad, kad Dievs ir tapis Cilvēks, tie nokāpj no Debesīm un uzlūko Kristu, apbrīnodami šo darbu – Dieva tapšanu par Cilvēku. Tie redz, ka Viņš tapis Cilvēks, pazemojies un guļ savas mātes klēpī; eņģeļi pielūdz šo Cilvēku, kas ir krustā sists un atmests, un atzīst Viņu kā Dieva Dēlu.

Otra savienošanās ir tāda, ka mēs tiekam savienoti ar Kristu; jo Kristus saka: “Es esmu Tēvā un Tēvs ir Manī” [Jņ.14:10] – tas ir pirmais. Un otrais – Viņš saka: “Jūs esat Manī, un es esmu jūsos.” Tāda ir kāpņu alegoriskā jeb apslēptā nozīme. Taču alegorijām jākalpo ticības stiprināšanai; tās nevar mācīt par mūsu lietām, mūsu darbiem. Tā nu ticībā kļūstam viena miesa ar Kristu, – kā Viņš saka: “Lai visi ir viens, itin kā Tu, Tēvs, Manī un Es Tevī, lai arī viņi ir Mūsos.” [Jņ.17:21]

Tā mēs Viņā kāpjam augšup, tiekam aizrauti Vārdā un Svētajā Garā un turamies pie Viņa, ticībā kļūdami viena miesa ar Viņu, un Viņš – ar mums; Kristus ir Galva, bet mēs – locekļi. Savukārt Viņš nokāpj pie mums caur Vārdu un svētajiem sakramentiem, mācīdams un vingrinādams mūs savā atziņā.