Kalpo brālim

“Bet kāds samarietis, savu ceļu iedams, tuvojās viņam, un, viņu redzot, sirds tam iežēlojās.” [Lk.10:33]

Tev nav jājautā, kādi darbi būtu darāmi; uzlūko savu tuvāko – tad drīz vien atradīsi daudz vairāk darba, nekā spēsi paveikt.

Nepievil pats sevi – nedomā, ka ar lūgšanām, baznīcas apmeklēšanu un ziedojumiem tiksi Debesīs, ja būsi augstprātīgi pagājis garām savam tuvākajam, kad viņam bijusi vajadzīga tava palīdzība. Ja tu šajā pasaulē atstāj viņu ceļmalā guļam, tad Debesu vārtu priekšā viņš gulēs tev ceļā, tā ka tu nevarēsi tikt viņam pāri, – kā tas notika bagātajam vīram, kas bija atstājis nabaga Lācaru bezpalīdzīgi guļam viņa durvju priekšā. Kristietim savā sirdī jābūt ārstam, savukārt ārējā dzīvē – nastu nesējam dzīvniekam, kas nes savu brāļu nastas.