Dievs mums nedara pēc mūsu grēkiem
Tad nu nāciet, turēsim tiesu, saka Tas Kungs. Kaut jūsu grēki arī būtu sarkani kā asinis, tomēr tie paliks balti kā sniegs (Jes.1:18).
Tiklīdz grēcinieks ir ticis iztukšots un izģērbts no visa sava goda, Dievam nekas vairāk nav vajadzīgs, jo tad Viņš vēlas tikai piedot un to ik dienas mierināt. To skaidri atklāj viss Dieva vārds, ka grēks ir ticis izdeldēts! Tas skaidri saka, ka Dievs ir žēlīgs un deg nebeidzamā mīlestībā, lai varētu piedot un mierināt grēcinieku. Taču cilvēks nevēlas žēlastību.
Nē, savā ādamiski spēcīgajā prātā cilvēks pats vēlas pastāvēt Tā Kunga priekšā. Šī attieksme ir kā liels aizsprosts un šķērslis Dieva žēlastībai. Ja šis aizsprosts tiek nojaukts, Dieva žēlastībai paveras brīvs ceļš, un viss tiks izlabots. Ja vien Ādama bērns var tikt pazemots tā, ka sāk alkt pēc žēlastības un vēlas ne tikai atgriezties un iegūt mieru ar Dievu, bet arī atmest visus savus darbus un pieņemt žēlastību kā īstu žēlastību, tad viņš tūlīt saņems piedošanu un vēlreiz piedošanu. Tā grēcinieks sastaps lielā un piedodošā Dieva žēlastību, kurai nav ne gala, ne malas. Ja tavu sirdsapziņu apgrūtina grēki, tu staigā apkārt nospiests un notiesāts un tev nav pa spēkam darīt ne mazāko lietu, lai kaut ko labotu – tad klausies! Tev tas nav nepieciešams.
Tev nav jādara ne mazākā lieta, tev nav jāizmist un jāiet pazušanā. Paldies Dievam, jo Viņš tev piedod visus tavus grēkus un dāvā glābšanu, kaut arī tu neesi pelnījis nekādu mierinājumu, bet gan mūžīgas bēdas un pazudināšanu. Tomēr tev nav jāpaliek bēdīgam, un tu vari priecāties. Tu vari nomest savu nastu, būt brīvs un laimīgs, it kā nekad nebūtu grēkojis. Paldies Dievam, kas tev piedod visus tavus pārkāpumus! Dievs piedod grēkus, visus grēkus, vienmēr un visos apstākļos. Viņš piedod nepelnīti un visā pilnībā. Tev vienīgi jāmācās pazīt šo dievišķo piedošanu un jālūdz Dievam pēc ticības, un tad viss būs labi!
Daudzi iedomājas, ka Dieva piedošanu pazīst samērā labi, un tomēr viņi nepazīst. Pirmkārt, mums jāievēro, ka piedošana un žēlastība ir pretēja visiem nopelniem. Un Pāvils saka: “Bet, ja pēc žēlastības, tad vairs ne no darbiem, citādi žēlastība vairs nebūtu žēlastība” (Rom. 11:6). Tāpat piedošana atšķiras arī no attaisnojuma. Dievs neattaisno grēku, bet to piedod. Tādēļ arī tādas lietas, kuras nav iespējams attaisnot, joprojām var tikt piedotas, jo grēku piedošana ir vistīrākā žēlastība.
Žēlastība nozīmē to, ka cilvēks, kuram pēc visas taisnības nevajadzētu tikt saudzētam, bet gan notiesātam un sodītam, tomēr tiek apžēlots un brīvs no visiem pazudinošajiem spriedumiem vienīgi tīras žēlastības dēļ. Piedošana nozīmē to, ka Dievs nedara mums pēc mūsu grēkiem un neatmaksā mums pēc mūsu noziegumiem (Ps. 103:10).
Tāds ir Dievs! Dievs mums nedara pēc mūsu grēkiem. Taču, ja kaut brīdi Dievs pret mums izturētos pēc mūsu grēkiem, neviens cilvēks netiktu glābts! Bet visa Kristus valstība virs zemes ir tīra piedošana visiem tiem, kas ticībā pieķeras Kristum – Viņa nebeidzamajai piedošanai, pavisam nepelnītajai un pilnīgajai apžēlošanai. Vai tas nav gana droši apliecināts, ka Dievs tev piedod visus tavus grēkus? Vai debesīm, zemei un pašai ellei, jā, cilvēkiem un gariem nav pietiekami pasludināta šī patiesība, ka Dievs piedod visus grēkus un ka neviens netiks pazudināts grēku lieluma dēļ, bet vienīgi žēlastības nicināšanas dēļ?
Savu vēlmi piedot grēkus Dievs ir apstiprinājis ar tūkstoš drošiem apliecinājumiem, ar praviešiem un eņģeļiem, ar vienpiedzimušo Dēlu un Viņa apustuļiem, un lielo evaņģēlistu pulku. Visi elles vārti nespēj apgāzt brīnišķīgo liecinieku armiju vai laupīt mums pārliecību par grēku piedošanu. Visa Bībele no sākuma līdz beigām nesatur neko citu kā lielos Dieva iedibinājumus grēku piedošanai. Bauslība tika dota galvenokārt tādēļ, lai mācītu mums novērtēt un saņemt piedošanu. Un viss, ko virs zemes darīja Dieva Dēls, bija domāts mūsu grēku piedošanai. Viņš kļuva par Cilvēkbērnu, mūsu Brāli un Vidutāju, saka eņģelis.
Viņš izlēja Savas asinis tādēļ, lai izpirktu pasaules grēkus un glābtu Savus ļaudis no viņu grēkiem, kā Viņš pats sacīja: “Manas asinis ir izlietas grēku piedošanai” (Mt. 26:28). Viņš iedibināja Kristību, lai uzņemtu mūs mūžīgā žēlastības derībā. Viņš iedibināja Svēto Vakarēdienu, lai gana bieži varētu mums dāvāt atjaunotu pārliecību par grēku piedošanu mūsu ikdienas gaitās. Tēvreizes lūgšanā Viņš mācīja mūs lūgt ar pārliecību un ik dienas: “Piedod mums mūsu parādus.”
Vai Viņš to visu darītu, ja Viņam nebūtu nopietna nodoma un vēlmes piedot grēkus? Dievs nav Savu Dēlu devis no debesīm, lai pasauli pazudinātu! Nedz arī Viņš to ir darījis laicīga labuma dēļ! Viss, ko ir darījis Dievs, mums dod pārliecību, ka Viņam ir īsta un nopietna vēlme piedot mums visus grēkus, pieņemt mūs atpakaļ kā Savus bērnus un dārgākos draugus; Viņš mūs ir radījis šim nolūkam un no tīras žēlastības devis mums mūžīgo dzīvību.
Kas ir šis Carl Olof Rosenius?
nu un kad tu šo palasi, vasara,
ko tu saki? kas viņš ir?
talyc, pēc ticības apliecības skaidrs kas viņš ir! man šoreiz vairāk interesēja kāds biogrāfiskais dats:)