Aktuālā grēka cēlonis

Aktuālos grēkus izraisa pašā cilvēkā mītoši cēloņi un ārēji cēloņi.

Aktuālos grēku patiesais cēlonis cilvēkā, kā to pasludina Raksti, ir viņa samaitātā daba (mantotā samaitātība). Rom.7:17: “Bet tad jau vairs es tas neesmu, kas dara ļaunu, bet manī mītošais grēks.” Kā īpašus aktuālo grēku avotus Raksti min:

• garīgā ignorance, kuras pamatā ir pārmantotā samaitātība (1.Tim.1:13; Mt.26:65-66; sal. ar Ap.d.3:17);
• grēcīgas emocijas un kaislības, tādas kā bailes (Mt.14:30; Mk.14:66 un tālāk; Gal.2:12), dusmas (Lk.9:54-55; 4:28-29) un tamlīdzīgas; tomēr nedz cilvēka ignorance, nedz viņa grēcīgās kaislības neattaisno ļaunos darbus, kuri to dēļ tiek paveikti, kā arī nepadara tos mazāk grēcīgus (1.Tim.1:15; Lk.22:62);
• pastāvīgā nosliece uz ļaunumu (samaitātības stāvoklis), kuru izraisa un apstiprina atkārtotas grēcīgas darbības (Jer.13:23), jo, lai arī cilvēkam piemīt iekšēja nosliece uz ļaunumu, pastāv arī iemantota nosliece uz ļaunumu jeb izvirtīga tieksme, kuras pamatā ir cilvēka grēcīgās darbības (iemantota nosliece uz ļaunu; iemantots grēka stāvoklis; iemantots samaitātības stāvoklis).

Pats par sevīm saprotams, ka cilvēks ir atbildīgs arī par tiem grēkiem, kuru pamatā ir viņa ļaunie ieradumi un darbības (Rom.1:24-27), un kurus mierīgu pārdomu brīdī viņš var no sirds nožēlot (piem., iesvētīts dzērājs).

Kā aktuālo grēku ārējos cēloņus Raksti min:

• velnu, kurš ne tikai pamudina neatdzimušos (Ef.2:2; 1.Kor.10:20), bet arī mēģina pavedināt uz grēku atdzimušos (1.Lku.21:1; Lk.22:31; Mt.16:23). To, kā sātans kārdina ticīgos veikt aktuālos grēkus, labi ilustrē tas, kā viņš kārdināja Kristu, gan nespēdams Viņu uzveikt (Mt.4:1 un tālāk).
• Cilvēki, kuri ar maldina citus ar savām maldu mācībām (Rom.16:17-18; 2.Tim.2:17), ar bezdievīgiem, amorāliem vārdiem vai rakstiem (1.Kor.15:33) un ļauniem darbiem (2.Pēt.2:1-3) arī ir aktuālo grēku cēloņi.

Lai arī Dievs nekādā ziņā nav aktuālā grēka jeb ļauno darbu cēlonis, Viņš tomēr ir ļaunuma autors tādā ziņā, ka Viņš uzsūta nelaimes un ciešanas (Jes.45:7). Šo patiesību Svētie Raksti sniedz kā mierinājumu visiem tiem ticīgajiem, kuriem šajā dzīvē nākas pārciest pārbaudījumus un ciešanas (Ap.d.14:22), Dievam par godu (2.Kor.12:9) un sev pašiem par labu (Rom.8:28).