Dievs pieņēma cilvēka dabu

Baznīcas tēvi vēlējās precizēt, ka Dievs Dēls uzņēmās cilvēcisko dabu, nevis Dievs tikai iemiesojās vienā konkrētā cilvēkā.

Ko tas nozīmē? Dievs kļuva par cilvēku, pieņemot cilvēcisko dabu, nevis vienkārši kļūstot par atsevišķu cilvēku.

Šī atšķirība bija nepieciešama, lai saglabātu Ziemassvētku brīnuma universālumu.

Cilvēka daba, tas ir, visu cilvēku daba, būtība, miesa, proti mana daba, mana miesa. Cilvēka daba, tas ir, visu cilvēka iespēju iemiesojums.

Mums, moderniem cilvēkiem, to būtu vienkāršāk pateikt, ka Jēzus Kristus dzimšanas brīdī Dievs pieņēma cilvēka dabu, nevis tikai individuālu cilvēku.

Un šī uzņemšana notika ķermeniski, un tas ir unikālais iemiesošanās brīnums.

Tā kā Ziemassvētki ir žēlsirdīgā Dieva fiziska visas cilvēciskās miesas pieņemšana, mums ir jāapliecina, ka Dieva Dēls uzņēma cilvēcisko dabu.