Bailes no velna uzbrukuma

Vēl viens piemērs. Arī tas ir kārdinājums, ja kristietis aizsvilstas dusmās pret citiem žēlastības meklētājiem, kuriem piemīt viens vai otrs netikums, tas kļūst par piedauzību un sāk runāt ļaunu.

Bet šis cilvēks baidās no velna uzbrukuma, kas draud sašķelt miesas locekļus. Tas lūdz Dieva žēlastību, lai varētu uzveikt un pārvarēt visu ar pacietību, kā arī pastāvēt mīlestībā.

Jā, tas viņam ir liels kārdinājums, kas izraisa smagas cīņas sirdī. Bet padomā, cik daudz ļaunāka ir situācija, kad velns uzbrūk un izkropļo cilvēka prātu un pārliecību, kad tas skaidri nolemj sekot kārdinājumam un saka: “Tie nav īsti kristieši. Tiem ir šādas vai tādas problēmas, un tie man nav vajadzīgi. Man ir Dievs un Viņa Vārds, bet viņus es vairs negribu redzēt.”

Tā tu sāc nosodīt viņu kļūdas, aizvien vairāk un vairāk novelc pret tiem robežšķirtni, kaut arī viņi cenšas būt patiesi kristieši (ne tikai teologi), kas ne vien pazīst Dieva gribu, bet arī cenšas pēc tās dzīvot, no sirds tic un slavē Dieva Jēru un Viņam seko.

Lai cik vairāk vai mazāk sekmīgi viņiem izdotos iet cauri šai ļaunajai un kārdinājumu pilnajai pasaulei, tomēr viņi ir Dieva tauta un tāda ir viņu sirds galvenā tieksme. Viņi pieder tautai, kurai Dievs Savā žēlastībā ir piedevis, to pieņēmis, apžēlojis, audzinājis un veidojis Savai debesu valstībai.

No šādiem ļaudīm tu kāda iemesla dēļ nošķiries, taču Tas Kungs tev sludina: “Tā arī Mans Debesu Tēvs jums darīs, ja jūs ikviens savam brālim no sirds nepiedosit” (Mt.18:35). “No tā visi pazīs, ka jūs esat Mani mācekļi, ja jums būs mīlestība savā starpā” (Jņ.13:35). Tomēr tev šie vārdi ir kā nedzīvi. Kristus vārdi tevi apsūdz, bet tu nebaidies. Ak, cik gan vajadzīgs un svarīgs ir šis lūgums: “Neieved mūs kārdināšanā!”