Dieva dotais žēlastības laiks grēciniekiem

“Cilvēks, no sievas dzimis, dzīvo tikai īsu brīdi un ir pilns nemiera. Viņš uzaug kā puķe un novīst, viņš slīd kā ēna un nepastāv.” [Īj.14:1-2]

Saskaņā ar Dieva vārdu mūsu mūžs ir gan veltīgs, gan svarīgs. Tas ir veltīgs, jo tas ir īslaicīgs un neparedzams, un visi labumi un slava, ko esam uzkrājuši savas dzīves laikā, ies bojā kopā ar mums. Tiklīdz mēs sākam dzīvot, mēs sākam arī mirt. Neatkarīgi no tā, ko mēs darām, ar katru mirkli mēs tuvojamies savām beigām.

Tāpat kā Ābrahāmam, kuram Apsolītajā zemē nebija nekāda mantojuma, izņemot ģimenes kaps, tāpat cilvēks, pat ja viņam pieder bagātīgi un plaši zemes gabali, galu galā nepatur neko citu, kā vien nelielu zemes pleķīti, kurā tiek apglabāta viņa miesa, lai tā tur satrūdētu. Ko tad dara cilvēks, kurš vēlas kļūt bagāts? Viņš pieliek lielas pūles, lai sagrābtu to, kas tagad ir kā ēna un kas nāves brīdī izgaisīs un taps par neko. Kas tad ir viss gods un slava šajā pasaulē? Cik tas ir mainīgs!

Tas, kuru sabiedrība šodien paaugstina, rīt bieži vien ir viņu visdziļākā nicinājuma objekts. Pat ja kāds saglabā godu līdz nāvei, ko tas viņam līdz, ja viņam ir jākaunas pašam par savu sirdsapziņu? Cilvēks, kurš meklē savu godu, nevis Dieva godu, var saņemt apkārtējo cieņu, bet iekšēji viņam tik un tā ir jākaunas. Šis laicīgais gods ir tik vien kā sapnis.

Tomēr citādā ziņā mūsu zemes mūžs ir ārkārtīgi svarīgs. Kad Dievs nolēma mūs radīt, Viņš arī nolēma mūs glābt mūžībai. Grēka dēļ mēs esam zaudējuši visu šo svētlaimi, un Dieva dusmas ir nākušas pār mums. Taču Dievs mums uzreiz nepiešķīra to sodu, kādu mūsu rīcība ir pelnījusi. Savā neizdibināmajā labestībā un pacietībā Viņš ar prieku iedibināja mums, nabaga grēciniekiem, žēlastības laiku, kura laikā mums ir dota iespēja atgriezties un atrast uzņemšanu un pestīšanu pie Viņa. Šis žēlastības laiks ir mūsu dzīves laiks šajā pasaulē. Dievs mums deva Savu dārgo Dēlu Jēzu Kristu par Glābēju un Pestītāju, un tagad Viņš ļauj, ka mums tas tiek pasludināts caur Viņa dārgo evaņģēliju: “Ak, cilvēki, jūs patiešām esat krituši briesmīgā sātana un mūsu samaitātās sirds maldināšanā? Vai priekš atgriešanās ir vēl kāds nepiemērotāks laiks kā vecums un slimības? Un tomēr lielākā daļa tieši to gaida!”

Ikviens, kurš zina, ka savā sirdī viņš joprojām nav pareizās attiecībās ar Dievu, nevar atļauties gaidīt pat vienu dienu, lai risinātu šo jautājumu. Ja viņš vēlas gaidīt piemērotu laiku, tas nekad nepienāks. Ak, kaut viņš atpazītu šo savas sirds ļauno maldināšanu. Mūsu miesai un asinīm nekad nepienāk piemērotais laiks, lai atgrieztos pie Dieva. Ja tagad šķiet, ka cilvēkam ir grūti atbrīvoties no važām, kas kavē viņa pievēršanos Dievam, viņš nedrīkst iedomāties, ka jelkad pienāks labāks laiks. Gluži pretēji, jo ilgāk viņš gaidīs, jo dziļāk viņā iesakņosies grēks, jo stingrāk viņu apņems zemes labumu vilinājumi, un viņa sirds nocietināsies. Piemērota brīža gaidīšana ir slazds, kas jau miljoniem cilvēku ir ievilcis samaitāšanā.

Šī iemesla dēļ, ja vien mums patiesi ir mīļa mūsu dvēseles pestīšana, ieklausīsimies svētā Pāvila vārdos: “Izmantojiet laiku, jo šīs dienas ir ļaunas.” [Ef.5:16] Kad mēs dzirdam Dieva balsi savā sirdī, kad Viņa Vārds pierāda Savu spēku mūsos, kad mēs mācāmies no šī Vārda atpazīt, ka ar mums viss nav kārtībā, kad tas pamodina mūsu sirdsapziņu, lai mēs sajustu savus grēkus, un kad darbojoties Svētajam Garam, mēs piedzīvojam ilgas pēc žēlastības un pestīšanas, mums ir jāizmanto šis laiks. Mums jāsaka sev: “Šodien, šodien, kad es dzirdu Dieva balsi, es nedrīkstu nocietināt savu sirdi. Es nedrīkstu gaidīt piemērotāku brīdi, jo īstais brīdis jau ir pienācis! Man tas ir jāizmanto nekavējoties! Man ir jāmetas uz ceļiem Dieva priekšā, izsūdzot Viņam savus grēkus un tad satverot žēlastību, ko Kristus man piedāvā Evaņģēlijā.” Kad esam tikuši tik tālu, tad ar šo ticības dzirksti, mums ir jāturpina dzīvot ticībā. Turpinot studēt un lietot Vārdu, un, meklējot Dievu lūgšanā, mēs redzēsim, ka mūsu vājā ticība kļūs stiprāka, tā ka nekas vairs nespēs mūs izraut no mūsu žēlsirdīgā Dieva rokām.