Kristietis ticībā iemanto visu, kas ir pašam Kristum

“Turiet visus godā, mīliet brāļu saimi.” [1.Pēt.2:17]

Šī nav pavēle, bet uzticīgs pamudinājums. Mēs esam ikvienam godbijību parādā, kaut arī esam brīvi; jo brīvība neļauj darīt ļaunu, bet tikai labu. Kā jau bieži sacīts, ikviens kristietis ticībā iemanto visu, kas ir pašam Kristum, tā kļūstot par Viņa brāli.

Tādēļ, kā es dodu godu Kungam Kristum, tāpat man piederas godāt arī manu tuvāko. Tas attiecas ne tikai uz ārēju izturēšanos kā paklanīšanos un tamlīdzīgām lietām, bet vairāk ir pildāms iekšēji, sirdī, proti, ka cienu un augstu vērtēju arī savu tuvāko, gluži tāpat kā cienu un augstu vērtēju Kristu.

Mēs esam Dieva nams — kā Pāvils saka 1.Kor.3:16 — jo Dieva Gars mājo mūsos. Ja nu mēs lokām savus ceļus monstrances* un svētā krusta attēla priekšā, vai tad vēl jo vairāk mums nepiederas dot godu dzīvam Dieva namam?

Sv. Pāvils māca: “Centieties cits citu pārspēt savstarpējā cieņā” (Rom.12:10). Tas nozīmē — ikvienam tuvākais jāvērtē augstāk par sevi pašu. Dieva dāvanas ir daudzveidīgas un nav visiem vienādas, tā ka viens var būt augstākā kārtā nekā otrs. Taču nevienam nav zināms, kurš ir augstākais Dieva priekšā; jo Dievs vio pasaulē var paaugstināt to, kurš šeit ir pavisam necilā kārtā. Tādēļ ikvienam, arī tam, kurš ir augstā vietā, ir jābūt pazemīgam un jāgodā tuvākais.

* – Speciāls trauks Romas katoļu baznīcā, kurā uzglabā vienu no Svētā Vakarēdiena elementiem – konsekreto maizi. Katoļticīgie tiek aicināti “adorēt” šo Sakramentu.