Skip to content
16. jūnijs, 2026
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • LinkedIn
  • whatsapp
  • RSS

e – BAZNĪCA ✞

Grēka alga ir nāve, bet Dieva balva ir mūžīga dzīvība Kristū Jēzū, mūsu Kungā.

Primary Menu
  • e-kontakti
  • e-projekts
  • e-ARHĪVS
  • e-POLEMIKA
  • e-BĪBELE
  • e-Ticība
  • E-LTA
  • e-AFIŠA

299. Ko nozīmē kristība Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā?

  • Sākums
  • Svētā Vakarēdiena svētības
  • e-raksti

Svētā Vakarēdiena svētības

Dzīvības Vārds

Mārtiņš Luters runā par Svētā Vakarēdiena svētībām.

Svētā Vakarēdiena svētības

“Kad Dievs mums, cilvēkiem, iedibināja šo sakramentu, tas nebija joks vai tukšs plāns. Tāpēc Viņš nevēlas, lai mēs to nicinātu, izturētos pret to nevērīgi vai neizmantotu. Vēl mazāk Viņš vēlas, lai mēs to uzskatītu par nevajadzīgu un nenozīmīgu. Tā vietā Viņš vēlas, lai mēs to pieņemam ticībā.

Ja nu tas būtu nenozīmīgs sakraments, kas nav ne svētīgs, ne vajadzīgs, kas nesniegtu ne žēlastību, ne palīdzību, bet būtu tikai Dieva griba un likums, ko Viņš vēlētos, lai mēs veiktu, pakļaujoties Viņa dievišķajai varai? [Arī] šai gribai mūs būtu pietiekami jāmudina, lai mēs to nenicinātu, neuzskatītu par nevajadzīgu vai nesvarīgu. Tā vietā ar visu dedzīgumu un uzticīgu pakļaušanos mums tā rūpīgi jāpiepilda un jāgodā, jo nekas nevar būt varenāks un brīnišķīgāks kā Dieva griba un pavēles, ko atrodam Viņa vārdā. Taču tas nav tikai nesvarīgs sakraments, tikai plika pavēle, kurai mums jāklausa bez labuma un vajadzības, kā ebrejiem bija jāklausa pavēlei upurēt un pienācīgi rīkoties bez labuma un vajadzības, tikai kā apliktiem ar nastu un pienākumu, kas tiem tika uzspiests un kas turēja tos pakļautībā kā vergus vai dzimtcilvēkus pasaulīgajā valdībā. Taču tas ir sakraments, kas ir bagāts žēlastībā, tas ir pilns ar labo un glābšanu, kā arī neskaitāmām un neaprakstāmām svētībām. Tādēļ tas ne tikai nav jānicina un jāaizmirst, bet gan tas ir augstu jāciena un rūpīgi jāizmanto.

Lai mēs to varētu īpaši pasvītrot, vispirms jāapsver tas, ka Viņš iedibināja šo sakramentu Savai atcerei, kā Viņš to saka: “To dariet Mani pieminēdami” (1.Kor.11:24). Rūpīgi apdomājiet un apsveriet šo vārdu “pieminēdami”; tas jums pateiks daudz un uzrunās jūs… Jo šeit jūs mācāties to, ka Viņš piepilda šo sakramentu ar Savu dievišķo žēlastību un kalpošanu, lai mēs tādēļ Viņu atcerētos. Taču ko tas nozīmē — pieminēt Viņu, ja ne pielūgt, uzklausīt, pasludināt, slavināt, pateikties un godāt žēlastību, ko Viņš mums ir parādījis Kristū? Kristū Viņš ir ielicis un sakoncentrējis visu Savu godību un slavu, tāpēc Viņam nav vajadzīga nekāda cita pielūgsme vai godāšana kā vien Kristus, jā, Viņš pat to neatzīst. Viņš arī nevēlas būt par kādu citu Dievu, kā vienīgi Kristu. Vēl vairāk, Viņš arī atmetis un atcēlis Savu iepriekšējo pielūgšanu, kas dota Mozus bauslībā, līdzās visiem citiem pielūgšanas veidiem visā pasaulē, lai arī cik tie būtu diženi, skaisti, seni vai brīnišķīgi.”


SVĒTĪBAS NAV TIKAI JUMS, BET ARĪ JŪSU TUVĀKAJAM

“Galvenā svētība un labums, ko jūs gūstat no sakramenta saņemšanas, ir tā, ka jums tiek atgādināts par šādu labvēlību un žēlastību un ka jūsu ticība un mīlestība tiek veicināta, atjaunota un stiprināta, lai jūs kādā brīdī neaizmirstu vai nenonicinātu jūsu dārgo Pestītāju un Viņa sūrās ciešanas un lielo, daudzkārtējo trūkumu un nāvi, no kā Viņš jūs ir paglābis.

Ja šāda ticība tiek pastāvīgi atjaunota, tad sirds tajā pašā laikā tiek atkal atjaunota savā mīlestībā uz kaimiņu un darīta stipra un gatava darīt visus labos darbus un pretoties grēkam un visiem sātana kārdinājumiem. Tā kā ticība nevar nīkt bezdarbībā, tai jānes mīlestības augļi, darot labu un izvairoties no ļaunā.”

Tēmas: Dieva svētības Lutera citāti nozīmīgs sakraments Svētā Vakarēdiena saņemšana Svētais Vakarēdiens ticības atjaunošana

Continue Reading

« Evaņģēlisks un ekumēnisks saturs
Grēcinieka vai grēka attaisnošana »
                       

Ieskaties

Termina "ticība" lietošana Rakstos

Pasaulīgie valdnieki ir Dieva iecelta kārtība

Izrauti no grēka

Iepriecinājums caur Kristus miesu un asinīm

Mesijas piedzimšana un būtība

Ko apustulis Pāvils saka par baznīcas vienību

Atbildēt Atcelt atbildi

Lai komentētu, jums jāpiesakās sistēmā.

  • Aktuālākie
  • Komentētākie
  • Dievbērnības galvenais raksturlielums Dievbērnības galvenais raksturlielums
    • e-refleksijas

    Dievbērnības galvenais raksturlielums

  • Zvērēt pie Dieva Zvērēt pie Dieva
    • e-apceres

    Zvērēt pie Dieva

  • Kāpēc cilvēki atsakās no Dieva aicinājuma? Kāpēc cilvēki atsakās no Dieva aicinājuma?
    • e-apceres

    Kāpēc cilvēki atsakās no Dieva aicinājuma?

  • Ko nozīmē "piedzimt no jauna"? Ko nozīmē “piedzimt no jauna”?
    • e-apceres

    Ko nozīmē “piedzimt no jauna”?

  • Iedzimtā grēka cēlonis Iedzimtā grēka cēlonis
    • e-raksti

    Iedzimtā grēka cēlonis

  • Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem
    • e-refleksijas

    Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem

  • Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”
    • e-ziņas

    Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”

  • Kas ir Svētais Gars?
    • e-mācība

    Kas ir Svētais Gars?

  • Nozīmīgs notikums
    • e-ziņas

    Nozīmīgs notikums

  • Tim Minchin: Pope Song
    • e-mūzika
    • e-video

    Tim Minchin: Pope Song

Atrodi

  • Bauslība un Evaņģēlijs
  • Baznīcas gada sprediķi vienuviet
  • Ilgi gaidītais latviešu sprediķu krājums
  • Lasāmviela ticības spēkam
  • Luteriskās ticības apliecības

Ienāc

  • Reģistrēties
  • Aizmirsi paroli

Līdzīgās e-publikācijas

  • Kādam ir jābūt īstam Svētā Vakarēdiena viesim
  • Dievs svētdienās strādā
  • Kristieša lūgšana
  • Svētīt vai svinēt?
  • Iespējamā sieviete apustule
  • Ticēšana uz Svēto Garu
  • Ko mums ir atļauts pielūgt?

Pēdējie komentāri

  • martinsz: “Jā, pēdējā laikā patiesi vērojama liela reformēto baptistu aktivitāte. Manuprāt tas lielā mērā varētu būt Džona Makartura, Džona Paipera nopelns…”
  • Roberto: “līdzībā es teiktu: .. suņi rej, bet karavāna iet tālāk.”
  • talyc: “…līdz ar luterāņu mācītāja Ulda Rožkalna aiziešanu mūžībā šķiet nomiris arī beidzamais klausāmais gabals tajā radio”
  • gviclo: “Starp citu, Holbeins ir pazīstams arī ar 1522. gada kokgriezumu "Luters kā Hercules Germanicuss ".”
  • talyc: “…apmērm tā? ,,Kurš gan spēj pretargumentēt e-kardināliem Vai pašam e-pāvestam? "Šie vārdi ir smagi, kas viņos var klausīties?"(Jņ.6:60) …Vai tā?”

RSS e – POLEMIKA

  • Vai kremēt mirušo ir kristīga prakse?
  • Par LELB arhibīskapa kalpošanas laiku
  • Kāpēc "nomira" e-BAZNĪCAs forums?

RSS Dieva vārds katrai dienai

  • 1.Jņ.5:18
    Ikviens, kas no Dieva dzimis, negrēko, bet tas, kas no Dieva dzimis, pasargā sevi, un ļaunais neaizskar viņu.

Animācijas filma

e-BAZNĪCĀ

  • e-apceres
  • e-aptaujas
  • e-audio
  • e-bildes
  • e-intervijas
  • e-joki
  • e-lūgšanas
  • e-mācība
  • e-mūzika
  • e-paziņojumi
  • e-poēzija
  • e-raksti
  • e-refleksijas
  • e-sprediķi
  • e-video
  • e-viktorīnas
  • e-ziņas

Tēmas

1. Mozus grāmatas skaidrojums animācijas filma ASV Bauslības un Evaņģēlija noslēpumi Bībele Bībeles mācības studijas Dienišķo lūgšanu gads Dienišķā maize Dieva Dēls Dieva likums Dieva mīlestība Dieva vārds Dieva Vārds katrai gada dienai Dieva žēlastība Dzīvības ceļš e-baznica.lv Es gribu dzīvot šīs dienas ar Tevi Gads kopa ar Dītrihu Bonhēferu grēku piedošana Ikdienas ar Pirmo Mozus grāmatu Ikdienas meditācijas Jēzus Kristus Kristība Kristīgā dogmatika Kristīgā dzīve kristīgā mācība kristīgā mūzika Kristīgās ētikas un morāles rokasgrāmata kristīgā ētika Lasāmviela ticības spēkam Lutera citāti lūgšana Mazā katehisma skaidrojums Mārtiņš Luters par lūgšanu Piecas minūtes kopā ar Luteru Pāvila vēstules galatiešiem skaidrojums Svētais Gars Svētais Vakarēdiens Svētie Raksti Svēto Rakstu apceres katrai dienai ticība ticības realitāte Tēvreize velns
  • Aleksandrs Bite
  • Dītrihs Bonhēfers
  • Mārtiņš Luters
  • Georgs Mancelis
  • Ilārs Plūme
  • Markku Särelä
  • Karls F. V. Valters
  • Hermanis Zasse
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • LinkedIn
  • whatsapp
  • RSS
Pārpublicējot obligāti jānorāda atsauce. Visas tiesības patur :: e-BAZNICA :: © 2007-2026