Tiesības kļūt par Dieva bērniem

“Bet, kad pienāca laiku beigas, Dievs sūtīja savu Dēlu, kas piedzima no sievietes, piedzima pakļauts bauslībai, lai izpirktu tos, kas pakļauti bauslībai, un lai mēs tiktu pieņemti par Dieva dēliem.” [Gal.4:4-5]

Šeit mēs redzam, ka Kristus nenāca pasaulē, lai cilvēkiem atklātu, ka viņi jau ir Dieva bērni, kā to māca mūsu dienu racionālisti. Patiešām, Viņš mācīja tieši pretējo. Viņš ieradās, lai iegūtu cilvēkiem tiesības kļūt par Dieva bērniem un lai izpirktu viņus no Bauslības aizbildniecības, tas ir, no Bauslības bērnu statusa.

Tomēr saskaņā ar Dieva Vārdu tiešām bija laiks, kad visi cilvēki bija Dieva bērni, kad visiem cilvēkiem piemita dievišķā daba, un visi cilvēki nesa sevī debesu Tēva tēlu, viņiem bija Dieva prāts un viņi bija piepildīti ar Svēto Garu. Tas bija laiks, kad cilvēki joprojām atradās Paradīzē nevainības stāvoklī.

Bet, kad cilvēks krita grēkā, viņš zaudēja Dieva tēlu, dievišķo dabu un prātu, Dieva Garu, nevainību un taisnību. Tagad cilvēks vairs nepiedzimst kā Dieva bērns, bet gan kā grēka un tumsas bērns. Kā raksta Pāvils, tad cilvēks ir dusmu, nāves, elles un soda bērns. Tomēr no savas neizmērojamās žēlastības Dievs no mūžības nolēma mūs, kritušos un samaitātos, padarīt par saviem bērniem. Tomēr, lai tas notiktu, grēks bija jāiznīcina. Jo kā gan mēs no jauna varētu saņemt dievišķo žēlastību un dievišķo dabu?

Dievs iznīcināja grēku, sūtot pasaulē savu Vienpiedzimušo Dēlu, lai Viņš uzņemtos mūsu grēka nastu un samaksātu sodu par to. Tagad visi, kas Viņam tic, saņem Viņa dievišķo dabu. Viņi tiek atjaunoti pēc Viņa tēla un viņi saņem Svēto Garu. Cilvēku bērnu skaits pasaulē ir liels, bet Dieva bērnu skaits ir mazs.

Par Dieva bērnu var kļūt tikai tas, kurš ir piedzīvojis divējādu piedzimšanu. Tas nozīmē gan miesīgu piedzimšanu no saviem vecākiem, gan garīgu piedzimšanu. Kā saka Kristus: “Tas, kurš nepiedzimst no ūdens un Gara, nevar ieiet Dieva valstībā!” [Jņ.3:5] Dieva bērns ir tāds, kuru Dievs ne tikai radīja, tāpat kā visus citus cilvēkus, bet arī ir atdzemdinājis un atjaunojis. Tāpēc Jēkabs raksta: “Viņš mūs ir izvēlējies un atdzemdinājis ar patiesības vārdu, lai mēs būtu kā viņa radījumu pirmaugļi.” [Jēk.1:18] Dieva bērns sevī nes vairāk nekā tikai dabisko saprāta gaismu. Viņam ir arī augstākā, dievišķā, debesu gaisma, kas ir nākusi no augšas un ir iegājusi viņa dvēselē. Tāpēc Pāvils saka par Dieva bērniem: “Jo jūs reiz bijāt tumsa, bet tagad esat gaisma Kungā.” [Ef.5:8]

Turklāt, Dieva bērns sevī izdzīvo divkāršu dzīvi – gan dabisku, gan pārdabisku. Saskaņā ar savu dabisko dzīvi viņš dzīvo uz zemes; bet pārdabisko dzīvi viņš dzīvo debesīs. Pēc dabiskās dzīves viņš ir saistīts ar savu tēvu un māti; pēc pārdabiskās dzīves viņš ir saistīts ar Jēzu Kristu. Kā apustulis Pāvils saka: “Tādēļ nevis es dzīvoju, bet manī dzīvo Kristus.” [Gal.2:20]

Dieva bērns bez tam bauda arī dubultu barošanu. Viņa miesīgais uzturs ir ēdiens un dzēriens, bet viņa garīgais uzturs ir Dieva Vārds un svētie Sakramenti. Apustulis Pēteris mums saka: “Kā nupat piedzimuši bērni alkstiet pēc tīra garīga piena, lai, to baudot, jūs kļūtu pieauguši pestīšanai.” [1.Pēt.2:2] Vēl viena Dieva bērna priekšrocība ir tā, ka viņam ir divkāršs gars – gan viņa paša, gan Svētais Gars. Apustulis Pāvils raksta: “Vai gan jūs nezināt, ka jūsu miesa ir templis Svētajam Garam, kas ir jūsos un ir no Dieva? Jūs tātad nepiederat paši sev.” [1.Kor.6:19] Visbeidzot, Dieva bērns nevar tīšuprāt, nedomājot par sekām, un ar nodomu grēkot. Jānis saka: “Ikviens, kas dzimis no Dieva, nedara grēku, jo Dieva sēkla paliek viņā; un viņš nevar grēkot, jo ir no Dieva dzimis.” [1.Jņ.3:9]

Tādējādi, būt Dieva bērnam nenozīmē, ka tu tikai mīli Dievu līdzīgi kā bērns, un Dievs mīl tevi līdzīgi kā tēvs mīl bērnu. Ja tā, tad tu būsi nevis Dieva bērns, bet vienīgi kā Dieva bērns. Bet Dieva bērni patiesi arī ir tie, par ko tiek saukti, augstāk minēto iemeslu dēļ.