Zvēra zīme – Pasaule bez jēgas

Dievs mums Bībelē ir skaidri atklājis, ka šī pasaule ir jēgpilna līdz pat vissīkākajai lietiņai un izpausmei, jo Dievs visai radībai, ko Viņš ir radījis, dod jēgpilnu piepildījumu, kas ir mūžīgs un dievišķs. Dieva spraustais mērķis visai radībai ir šāds: “Lai Dievs būtu viss iekš visa.” (1. Kor. 15:28) Protams, vēl jāņem vērā, ka cilvēks ir īpašs Dieva radījums -pārāks par citiem. Tāpēc katram cilvēkam, kas Kristū iemantojis pestīšanu, sagatavots arī īpašs stāvoklis mūžībā.

Ja pasaules un cilvēka esība ir tik jēgpilna, tad – kā gan var būt iespējams pasaules gals, kas taču ir pretēji šim Dieva spraustajam jēgpilnajam mērķim?

Iedomāsimies: ja pasaules gals būtu iestājies kaut vai pirms kādiem simts gadiem, neviens no mums un mūsu laikabiedriem nebūtu piedzimis un iemantojis pestīšanu. Bet mēs tomēr esam piedzimuši un mums ir dota mūžīgās svētlaimes cerība. Katrs no mums ir tapis Dievam dārgs un mīļš bērns. Vai tad arī mūsu bērniem, bērnu bērniem un visiem tālākajiem pēcnācējiem līdz pat bezgalībai nav sprausts tāds pats mērķis kā mums, nav paredzēta tāda pati iespēja?

Pasaulē katru dienu dzimst tūkstošiem cilvēku un katra eksistencei ir dziļa jēga un nozīme Dieva un pārējo cilvēku priekšā. Tomēr, kā mums to atklāj Dieva vārds, šai pasaulei ir savs sākums un savs gals. Pienāks laiks, kad cilvēku dzimums vairs nevairosies, atpestīto skaits vairs nepieaugs, žēlastības laiks būs noslēdzies.

Reizēm to ir ļoti grūti saprast un pieņemt. Vai tiešām varētu notikt tā, ka Dievs Savā bezgalīgajā labestībā, pārtrauks kaut ko tik lielu un nozīmīgu kā cilvēku dzimšanu mūžīgajai dzīvībai? Tomēr šai pasaulei nenovēršami pienāks gals. Un ir ļoti iespējams, ka šis gals būs vistiešākā veidā saistīts ar zvēra zīmi.

Zvēra zīmes ievadā šī pasaules gala tēma tika izteikta ar tēzi: “Tās paaudzes dzīves laikā, kad šīs tehnoloģijas tiks vispārēji ieviestas, Kristus atnāks godībā tiesāt dzīvos un mirušos. Tās būs vēstures beigas un mūžības sākums.“

Iepriekš mēs apskatījām jautājumu par to, kas notiek, kad cilvēks vairs nav cilvēks. Hipotēze par cilvēka bioloģisko dehumanizāciju saistībā ar zvēra zīmi paver arī kādu jaunu redzējumu uz pasaules galu. Saskaņā ar Atkl. grāmatas un citu JD grāmatu pravietisko vēsti ar zvēra zīmi tiks iezīmēti cilvēki, kas dzīvos pēdējā paaudzē pirms Kristus otrās atnākšanas. Tas izsecināms no vairākām pazīmēm, kuru vidū varētu izcelt trīs:

1. Viens no Jāņa atklāsmes grāmatas būtiskākajiem struktūras elementiem ir trīs simboliski attēlotu notikumu apraksti, katrā no tiem it septiņas ainas. Tie ir:
   • Septiņu zīmogu atvēršana (Atkl.6:1-8:1), kas simboliski attēlo baznīcas un pasaules vēstures notikumus no jaunās derības sākuma līdz Kristus otrajai atnākšanai;
   • Septiņas bazūnes (Atkl.8:2-11:18), kas simboliski attēlo ar šiem baznīcas un pasaules vēstures ārējiem notikumiem saistītas garīgas norises;
   • Septiņi Dieva dusmu kausi (Atkl.15:1-16:21) jeb Septiņas pēdējās mocības (Atkl.15:1), kas veido īpašu vēstījumu par tām garīgajām un fiziskajām norisēm un mocībām, kuras nāks pār pasauli un baznīcu pēdējās paaudzes laikā pirms Kristus atnākšanas godībā. Tieši šajā laikā arī īstenojas pravietojums par Zvēra zīmi (Atkl.16:2:”Pirmais gāja un izlēja savu kausu pār zemi, tad piemetās ļauni, nikni augoņi cilvēkiem, kam bija zvēra zīme un kas pielūdza viņa tēlu.”).
2. Zvēra zīmes ieviešana cieši saistīta ar Antikrista valdīšanu, bet Antikrista atklātās valdīšanas laikā Kristus atnāks godībā un šai pasaulei pienāks gals (2.Tes.2:3-4, 7-8:”Papriekš jānāk atkrišanai un atklāti jāparādās grēka cilvēkam, pazušanas dēlam, pretiniekam, kas saceļas pret visu, kas saucas Dievs vai svētums, un pat ieņem vietu Dieva templī, pats sevi celdams par Dievu.. netaisnības noslēpumainais spēks jau ir darbā, tikai tam, kas to līdz šim kavē, papriekš jāpazūd. Tikai tad netaisnais parādīsies atklāti, un Kungs Jēzus iznīcinās viņu ar Savas mutes elpu un izdeldēs viņu, kad pats atnāks godībā. “).
3. Ilgi gaidītā vispārējā materiālā labklājība, kārtība un miers visā pasaulē, kas tiks panākts ar zvēra zīmes ieviešanu, ir laiks, kas saistīts ar pasaules galu un Kristus otro atnākšanu (1.Tes.5:1-3: “Bet par laiku un stundu, brāļi, man jums nav jāraksta; jo jūs paši labi zināt, ka Tā Kunga diena nāk tāpat kā zaglis naktī. Kad sacīs: nu ir miers un drošība, – tad pēkšņi pār viņiem nāks posts, kā dzemdību sāpes pār grūtnieci, un viņi nevarēs izbēgt.”).

Šīs un vēl citas pazīmes, kas saista zvēra zīmes ieviešanu ar pasaules galu, mums daļēji parāda, kad un kā pasaules gals īstenosies. Savukārt tie jautājumi, kas saistīti ar iepriekšējā numurā apskatītajām tēmām, dod mums iespējamu atbildi uz jautājumu, kādēļ pasaulei un cilvēka dzīvei vairs nebūs jēgas un kāpēc Dievs vairs neļaus šādai pasaulei būt.

Cilvēks un Dievs skatās uz šo pasauli atšķirīgi. Dievu atšķirībā no cilvēka nesajūsmina bezdievīgās cilvēces bagātība, godība un krāšņums, tās eksistenci Dieva acīs neattaisno nekādi civilizācijas sasniegumi. Par to liecina tas, ko daudzkārt lasām Svētajos Rakstos: kad piepildās cilvēku grēku mērs, Dievs pārvērš varenas valstis un pilsētas tuksnesī to iedzīvotāju bezdievības dēļ un pat liek izzust lielām un varenām tautām.

Tādējādi saskaņā ar Bībeli Dievs pacieš un uztur šo ļauno un grēcīgo pasauli vienīgi pestīšanas iespējas dēļ un tikai tik ilgi, kamēr tā netiek pilnīgi noraidīta. Šī pestīšana ir dāvāta Kristū caur Viņa iemiesošanos, krusta nāvi un augšāmcelšanos, bet pasaule, kura zaudējusi iespēju to saņemt un lietot un kurā neviens vairs nevar tikt izglābts no grēka un elles, ir lemta tūlītējai bojāejai.

Ja cilvēks bioloģiski vairs nav Dieva radītais cilvēks, bet īpašu tehnoloģiju radīts pārcilvēks jeb ne-cilvēks, tad cilvēku dzimtas turpinājumam vairs nav nekādas jēgas, jo Dievs nav solījis gādāt par tādu cilvēku, kas spēj vairoties vienīgi ellei, bet gan par tādu, kam vēl ir cerība iemantot Viņa valstību.

Dieva nolūks nav piepildīt nepiepildāmās elles ugunis ar pazudinātiem grēciniekiem, bet gan piepildīt Savu mūžīgo valstību ar Savas valstības dēliem un meitām. Visas pasaules likteņi ir saistīti ar to.

Dieva radītā cilvēka gals ir visas pārējās pasaules gals, jo Dievs ir tapis cilvēks, lai izglābtu cilvēku, ko Viņš radījis, un tādējādi arī visu pasauli. Cilvēkā ir kopā saistīta visa pārējā Dieva radība. Viss ir radīts cilvēka dēļ – gan pagātne, tagadne un nākotne, gan dzīvība un nāve, gan eņģeļi un varas, gan augstumi un dziļumi; viss ir radīts cilvēka labad un viņa dēļ, bet cilvēks radīts Dieva godam; un tas nozīmē -cilvēks radīts un atpestīts dievišķai godībai Kristū.

Dieva žēlastības mērķis ir vienkāršs un praktisks – mūžīgā dzīvība.

Tas ir nopietni jāņem vērā ne vien domājot par zvēra zīmi, bet arī pārdomājot katram savu dzīvi, jo arī kristiešu prātus nereti pārņem iznīcīgas, pasaulīgas domas un rūpes, kas var pilnībā novērst no Dieva noliktajiem mērķiem un uzdevumiem vai aizklāt tos. Jāatceras, ka arī ar vienu santīmiņu var aizklāt sauli vai pat visu pasauli, ja vien šo santīmiņu pieliek pietiekami tuvu acij. Un mūsu garīgais aklums – grēki, mazticība un zūdīšanās – bieži vien to arī izdara.

Ja tas ar kādu cilvēku ir noticis, tad visa viņa ticība un dzīve pārvēršas par tādu reliģiju, kas nevērš skatu uz mūžību, bet tikai šinī dzīvē vien cer uz Kristu. Apustulis par šādu ticību raksta: “Ja mēs tikai šinī dzīvē vien ceram uz Kristu, tad esam visnožēlojamākie cilvēki!” (1. Kor. 15:19)

Šāda reliģija ir virzīta uz laicīgu labumu sasniegšanu, tā itin labi varēs sadzīvot ar zvēra zīmi un tādēļ ir bīstama, jo ved mūs prom no Dieva nospraustajiem mērķiem un uzdevumiem un padara par pagāniem un elku kalpiem. Lai cik skanīgi, skaisti un cēli būtu citi mērķi, ko ierosina šāda reliģija, tie nevar būt par pamatu mūsu dzīvei. Viss, kas aizstājas priekšā ticībai, cerībai un mīlestībai uz Dievu, kļūst par elku kalpošanu un pirmā baušļa rupju pārkāpumu.

Šādi dzīvojot, var darīt pat šķietami viskrietnākos darbus, bet nevar nest augļus Dievam un piepildīt Dieva liktos uzdevumus un mērķus, kuru dēļ Viņš ir lēmis mums šajā pasaulē būt.

Tādējādi zvēra zīmes ieviešanas sākums varētu iezīmēt pasaules gala strauju tuvošanos, bet tās pilnīga ieviešana -izraisīt pasaules galu. Ja šajā rakstā piedāvātā hipotēze par zvēra zīmi atbilst patiesībai un izvairīties no zvēra zīmes pieņemšanas vairs nebūs iespējams, tad pasaules tālāka pastāvēšana zaudēs savu jēgu. Tā būtu pasaules gala skumjā un traģiskā puse.

Taču pasaules galam ir arī sava priecīgā un līksmā puse, kas vistiešākā veidā skar ticīgos. Apustulis Pēteris par šo priecīgo pusi raksta: “Slavēts lai ir Dievs, mūsu Kunga Jēzus Kristus Tēvs, kas Savā lielajā žēlastībā mūs ir atdzemdinājis dzīvai cerībai ar Jēzus Kristus augšāmcelšanos no miroņiem, neiznīcīgam, neaptraipītam un nevīstošam mantojumam, kas ir uzglabāts debesīs jums, kas Dieva spēkā tiekat pasargāti ticībā pestīšanai, kas ir sagatavota, lai atklātos pēdējā laikā. Tad jūs līksmosities, tagad, ja tas ir vajadzīgs, drusku noskumdināti dažādos pārbaudījumos, lai jūsu pārbaudītā ticība, kas ir daudz vērtīgāka nekā iznīcīgais zelts, kas ugunīs tiek pārbaudīts, izrādītos teicama, slavējama un godājama, kad Jēzus Kristus parādīsies. Viņu jūs mīlat, lai gan neesat To redzējuši, uz Viņu jūs ticat, To tagad neredzēdami, un priecāsities neizsakāmā un apskaidrotā priekā, kad jūs sasniegsit savas ticības galamērķi – dvēseļu pestīšanu. “(1.Pēt.1:3-9)

Šo apskaidroto prieku nekas vairs nevarēs atņemt vai aptumšot – tas būs pārāks par visām bēdām, kas ceļā uz šo mērķi ticīgajam jāpiedzīvo. Jāņa atklāsmes grāmatā par to rakstīts šādi: “Un es dzirdēju stipru balsi no troņa sakām: “Redzi, Dieva mājoklis pie cilvēkiem, Viņš mājos viņu vidū, un tie būs Viņa ļaudis, un Dievs pats būs ar viņiem. Viņš nožāvēs visas asaras no viņu acīm, nāves vairs nebūs; nedz bēdu, nedz vaidu, nedz sāpju vairs nebūs, jo, kas bija, ir pagājis.” Tas, kas sēdēja goda krēslā, teica: “Redzi, visu Es daru jaunu.”” (Atkl. 21:3-5)

« Lasīt sākumu | Iepriekšējā daļa | Tās ir beigas »

[Pārpublicēts no Biķeru Draudzes Avīzes Nr.9(25)]