Skip to content
16. janvāris, 2021
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • RSS
  • e-PASTS

e – BAZNĪCA ✞

Grēka alga ir nāve, bet Dieva balva ir mūžīga dzīvība Kristū Jēzū, mūsu Kungā.

Primary Menu
  • e-kontakti
  • e-projekts
  • e-ARHĪVS
  • e-POLEMIKA
  • e-BĪBELE
  • e-BĻJ
  • E-LTA
  • e-AFIŠA

60. Kas rūpējas par mums caur mūsu vecākiem?

  • Sākums
  • Ziemassvētku atsvētē jeb Jaunajā Gadā
  • e-sprediķi

Ziemassvētku atsvētē jeb Jaunajā Gadā

Georgs Mancelis

Kad astoņas dienas bija pagājušas un bērns bija jāapgraiza, tad Viņa vārdu nosauca: Jēzus, kā to eņģelis bija teicis, pirms Viņš bija iedzimis mātes miesās. [Lk.2:21]

Ziemassvētku atsvētē jeb Jaunajā Gadā

Par sentēvu Abrahāmu Visuspēcīgais Dievs saka: „Tevī būs svētītas visas zemes ciltis, un tavos pēcnācējos [tavā sēklā] tiks svētītas visas zemes tautas. [1.Moz.12:3; 22:18], tas ir visi cilvēki pasaulē, kas tam ticēs, kas izplauks no tādas sēklas, ieies Debesīs.

Kas ir sēkla, par kuru Dievs šeit runā? To apustulis Pāvils mums paskaidro: “Tavam dzimumam”, proti, Kristum. [Tavai sēklai, kas ir Kristus.] [Gal.3:16]

Kas nu grib nākt Debesīs pie Dieva, tam jātic Jēzum Kristum, un jāatzīst un jātur Viņu par savu Pestītāju.

Ja Dievs nebūtu izpildījis to, ko Viņš šajos vārdos solījis, un nebūtu savu Dēlu sūtījis, kas piedzima kā patiess cilvēks no Abrahāma sēklas un cilts, tad mēs būtu palikuši mūžīgi pazudināti, kā mēs dziedam šajā svētajā laikā:

Nebūtu šis bērns piedzimis,
Ikviens tad būtu pazudis,
Paldievs, ak, saldais Jēzuliņš,
Ka tu mums dzimis cilvēciņš,
Mūs priekš [no] tās elles glabā.

Caur Kungu Kristu mēs saņemam vienīgi Dieva žēlastību un Debesu valstību, tādēļ Kungs Kristus savā apgraizīšanā dod vārdu un tiek saukts Jēzus, tas ir, Palīgs, Pestītājs, kas mūs pestī no grēkiem, Dieva dusmām, velna spēka un valstības, un no elles mokām, un palīdz mums uz Debesīm, kā saka šodienas evaņģēlijs.

Tādēļ mēs gribam no svētā evaņģēlija mācīties par mūsu Pestītāja apgraizīšanu.

Liec man Dievs par visu gadu,
Svētos darbos dzīties vien,
Dod ar tuvāko un radu,
Taisni dzīvot katru dien,
Ka tas no mann mīlēts kļūst,
Neliec miera saiti lūst,
Dod ka šeiten jau iesāku,
Svēts tapt, iekam pie tev nāku. Āmen!

Mīļie draugi, svētais prieka mācītājs Lūka šeit saka tā: kad astoņas dienas bija pagājušas, bērns tika apgraizīts. Ar šiem vārdiem prieka mācītājs kā ar pirkstu rādīdams, ved mūs uz Veco Derību [Iestādījumu], kur lasām, ka žēlīgais Dievs, gribēdams uzņemt sentēvu Abrahāmu par draugu un viņa cilti un bērnu bērnus par saviem ļaudīm, ar viņu tā salīdzinājās, ka tam būs sev un visiem vīriem savā namā apgraizīt miesas priekšādu.

Šo ticību ir jātur visiem bērnu bērniem, kas apzinās savi kā cilti no Abrahāma. Jo Dievs saka: „Jātop apgraizītam ikvienam vīram. Astoņu dienu vecumā ikviens no vīriešu kārtas jūsu vidū lai top apgraizīts … no taviem pēcnācējiem.” [1.Moz.17:10,12]

Kāpēc Dievs pavēlēja jūdiem apgraizīšanu? To Viņš darīja, lai apgraizīšana būtu zīme, kas jūdus atšķirtu un nošķirtu no svešām un pagānu tautām, un kas norādītu, ka pasaules Pestītājs nāks no jūdu tautas.

Kara laikā ikkatram spēkam un pulkam ir sava īpaša zīme, pēc kuras nosakāms kuram pulkam viens vai otrs pieder – vai viņš ir draugs vai ienaidnieks. Lieli un augsti kungi savu saimi ģērbj īpašās drēbēs. Kad tie saiet vienā pulkā, tad var atšķirt kuram kungam viens vai otrs pieder.

Šajā pasaulē arī ir divas valstības – viena pieder Dievam, otra velnam. Lai Dieva ļaudis varētu nošķirt un pazīt, Dievs saviem ļaudīm, jūdiem, devis un iestādījis apgraizīšanu, kā dažs saimnieks iezīmē savas avis, lai viņš noklīdušo citu starpā atšķirtu.

Otrkārt, Dievs jūdiem apgraizīšanu pavēlēja, lai tie pieminētu, ka viņi un visi cilvēku bērni ir grēkos ieņemti un grēkos dzimuši no grēcīgas sēklas, kā par sevi saka ķēniņš Dāvids: „Redzi, vainas apziņā es esmu dzemdināts, un grēkos māte mani ir ieņēmusi.” [Ps.51:7]

Grēki, kuros mēs esam ieņemti un dzimuši, ir redzami ne vien vārdos, bet arī darbos. Jo tūdaliņ, kad bērns tiek ieņemts mātes miesās, tad pat pirms dzimšanas ir redzami iedzimtie grēki. Par to jūdiem, apgraizot puisēnus, bija jādomā. Ja Dievs nebūtu bijis tik želīgs, tad ar šiem iedzimtiem grēkiem tie būtu tik daudz nopelnījuši, ka Dievs ar savas dusmības asi iztrīto nazi, tos būtu drusku druskās sakapājis pie miesas un dvēseles.

Treškārt, Dievs jūdiem apgraizīšanu iestādījis, lai tie arvien stipri ticētu, ka Dievs tiešām turējis to, ko apsolījis. Dievs bija solījis pasaules Pestītāju, Kungu Jēzu Kristu, no sievas sēklas, ko Viņš arīdzan atsūtīja. Ikviens jūds, kas tika apgraizīts un nesa šo zīmi pie savas miesas, varēja visu sev pieskaitīt gan no laicīgām, gan mūžīgām lietām, un sacīt: „Nāc, dosimies tur pāri pret šo neapgraizītās tautas sardzi; varbūt Tas Kungs dos mums veiksmi, jo Tam Kungam neviens nevar aizliegt izcīnīt uzvaru vai nu ar daudz, vai arī ar maz ļaudīm.” [1.Sam.14:6]

Jonatans grib sacīt, ka mums, kas esam apgraizīti, Dievs ir solījis uzvaru pār pagāniem, tāpēc ticiet šim apsolījuma dosimies pret filistiešiem. Un Dievs viņiem palīdzēja. Dāvids, jauns būdams, pirms cīņas ar lielo Goliātu, iedrošinājās ar apgraizīšanu, ar kuru bija tapis Dieva bērns, gribot sacīt, ka Dievs man stāv klāt, jo es esmu apgraizīts un nesu šo zīmi savā miesā, Dievs mani neatstās, es piederu Viņam. Ar to neapgraizītais filistietis nevar lielīties. Tāpēc šodien es viņa miesu izbarošu putniem.

Tad nu apdomāsim, apgraizīšanā doto, bērna vārdu. Prieka mācītājs saka: „Tad Viņa vārdu nosauca: Jēzus, kā to eņģelis bija teicis, pirms Viņš bija iedzimis mātes miesās.”

Kad jūdi astotā dienā apgraizīja zēnus, tie saņēma arī savu vārdu, līdzīgi kā mēs dodam saviem bērniem vārdu Kristībā. Kad nu jumpravas Marijas bērns bija astoņas dienas kā dzimis, arī Viņš apgraizīšanā saņēma vārdu Jēzus – Palīgs, Pestītājs.

Kāpēc?

Tāpēc, ka Viņš savus ļaudis atpestīs no grēkiem. Viņa ļaudis ir visi cilvēki, kas šo bērnu uzņem par savu Pestītāju. Visiem ļaudīm ir noticis liels prieks. Ikviens, kas Kungā Jēzū Kristū tic, dabūs mūžīgo dzīvību. [Lk.2:10; Jņ.3:16] Pats Jēzus Kristus saka: „Es neesmu nācis pasauli tiesāt, bet pasauli atpestīt.” [Jņ.12:47]

Ja gribi tu, ak cilvēks, nākt pie Dieva, saņemt savu daļu Debesu valstībā un būt mūžīga priekā ar visiem svētajiem, tad uzņem Kungu Jēzu par savu Pestītāju. Tici, ka Viņš tevi ar savām asinīm no taviem grēkiem ir nomazgājis un šķīstījis. Saki līdz ar apustuli Pāvilu: „Viņš jau Savu paša Dēlu nav saudzējis, bet To par mums visiem nodevis nāvē. Kā tad Viņš līdz ar To mums nedāvinās visas lietas?” [Rom.8:32]

Grēki ir kā vislielākā nasta un vaina, no kuras neviens cilvēks nevar mūs atpestīt. „Jūsu pārkāpumi jūs attālina no jūsu Dieva, un jūsu grēki apslēpj Viņa vaigu no jums, ka Viņš neklausās uz jums.” [Jes.59:2]

Visas bēdas mēs ciešam grēku dēļ. Bet ņemieties, mīļie draugi, droši sirdi. Šeit ir Jēzus, kas mūs ir atpestījis no grēkiem, kā Viņš ir sacījis: „Bet tu Mani gan apkaitināji ar saviem grēkiem un Mani apgrūtināji ar saviem noziegumiem. Es – Es tas esmu, kas izdzēšu tavus noziegumus Manis paša dēļ un nepieminu tavus grēkus.” [Jes.43:24-25] Jo par Jēzu visi pravieši māca, ka „ka ikviens, kas tic uz Viņu, Viņa Vārdā dabū grēku piedošanu.” [Ap.d.10:43]

Kad nu tu, kristīts cilvēks, savus grēkus atzīsti, tos apraudi un sevi iepriecini ar to, ka Jēzus Kristus ir tavs Pestītājs, un tici, ka Dievs tavus grēkus tev Viņa dēļ piedod un ir tev žēlīgs, tad viņš arī tagad tevi pestī no grēkiem, un izgaisina tavus pārkāpumus kā miglu. [Jes.44:22]

Viņš dod tev Svēto Garu, kas vada tevi uz īsteno ceļu, kalpot Dievam un darīt labu tuvākajam un visur sargāties no zināmiem grēkiem.

Un kad tevi kādi grēki kārdina (jo kur gan ir kāds kurš negrēko?), tad Jēzus Kristus ar savu nopelnu tos apklāj, līdz Pastarajā dienā tevi no visa ļaunuma atpestīs un ievedīs Debesīs.

Tur būsi tu, tur ir Viņš, tur tu skatīsi Viņa godību un paliksi pie sava Kunga Jēzus Kristus mūžīgi. Tāpēc:

    Tev Jēzus nākas pateikšan,
    Tev pieder gods un slave,
    Uztur šo mieru arīdzan,
    Lai karš mūs nenonāvē,
    Lai skan tavs vārds,
    Kas salds un gards,
    Šo, un ar dažu gadu,
    Par uguns grēk,
    Un kara spēk,
    Mūs glāb, nedod ciest badu,
    Tos zemes kungus, Kungs! uztur,
    Dod mierīg valdīšan;
    Lai svētums redzēts top visur;
    Tad mēs ar lielu skaņu,
    Tev pateiksim,
    Un dziedāsim;
    Tev Tēvam, Dēlam, Garam,
    No mums top gods,
    Ar vienu dots,
    Cik spējam un cik varam, Āmen.

Tags: Ilgi gaidītā latviešu sprediķu grāmata Jaungads Jēzus vārda došanas diena

Continue Reading

« Otrajos Ziemassvētkos: Kristus godības raksturojumus un Viņa apzīmējumi
Kunga Kristus atspīdēšanas svētkos »

Ieskaties

19. post Trinitatis svētdienā
Otrā svētdienā pēc Lieldienas jeb žēlastības svētdienā
Mīlestība līdz galam
20. post Trinitatis svētdienā

Atbildēt Atcelt atbildi

Lai komentētu, jums jāpiesakās sistēmā.

Ienāc

  • Reģistrēties
  • Aizmirsi paroli

Pēdējie komentāri

  • talyc: “Skatos, ka šinī jautājumā ir nepieciešams skaidrojums. Tā pat kā gaļas ēšana vai neēšana kristīgam cilvēkam ko nozīmē; tā pat…”
  • Janis Karklins: “...bet ko saka Dieva vārds?! Būtu labi arī atsauces, kādā kontekstā Luters un Bonhēfers izsaka šo domu?”
  • Roberto: “"Agrīnais Luters" māca, ka ir pieļaujama tikai pasīva un vārdiska pretošanās. "Vēlīnais Luters" apgalvo, ka konkrētos apstākļos kristietim ar ieročiem…”
  • Janis Karklins: “Vai nav tā, ka ādamiskais cilvēks(grēcīgais), visvairāk ir nodarbināts ar vainas meklēšanu pie tuvākā, valdības u.t.t., lai attaisnotu savu nepaklausību?…”
  • Roberto: “Luters raksta: “Pietiek, ja imperatoram piemīt saprāts.” [WA 27:417-418] Tas attiecas uz visu līmeņu varām. Bet, ko darīt, ja valdība…”

Līdzīgās e-publikācijas

  • Apgraizīšana Kristū
  • Būt Ābrahama bērniem
  • Tikt apgraizītam nozīmē padarīt Kristu nevajadzīgu
  • Apgraizītajiem jāpilda visa bauslība
  • Pret viltus apustuļiem
  • Dzimuši jūdi vēl nav taisni Dieva priekšā
  • Jauns radījums ir Svētā Gara darbs
  • Aktuālākie
  • Komentētākie
  • Tautas maldināšana Tautas maldināšana
    • e-refleksijas

    Tautas maldināšana

  • ka-mes-rupejamies-par-savu-tuvako Kā mēs rūpējamies par savu tuvāko?
    • e-mācība

    Kā mēs rūpējamies par savu tuvāko?

  • Par laulības kārtu un ģimenes būtību Par laulības kārtu un ģimenes būtību
    • e-raksti

    Par laulības kārtu un ģimenes būtību

  • Pāvesta Franciska atmaskotājs kritis nežēlastībā Pāvesta Franciska atmaskotājs kritis nežēlastībā
    • e-ziņas

    Pāvesta Franciska atmaskotājs kritis nežēlastībā

  • Citu cilvēku brīvība Citu cilvēku brīvība
    • e-refleksijas

    Citu cilvēku brīvība

  • Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem
    • e-refleksijas

    Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem

  • Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”
    • e-ziņas

    Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”

  • Kas ir Svētais Gars?
    • e-mācība

    Kas ir Svētais Gars?

  • Nozīmīgs notikums
    • e-ziņas

    Nozīmīgs notikums

  • Tim Minchin: Pope Song
    • e-mūzika
    • e-video

    Tim Minchin: Pope Song

RSS e – POLEMIKA

  • Latvietis ir katrs Latvijas pilsonis (vai cit-valodīgi runājošie ir lojāli latvieši?)
  • Luteriskie Bībeles kometāri tiešsaistē
  • Šķelšanās LELB. Vai Rubeņa aiziešana sagraus Vanaga baznīcu?

RSS Dieva vārds katrai dienai

  • Jņ.17:15
    Es nelūdzu, ka Tu tos atņemtu no pasaules, bet ka Tu tos pasargātu no tā ļaunā.

Animācijas filma

e-BAZNĪCĀ

  • e-apceres
  • e-aptaujas
  • e-audio
  • e-bildes
  • e-intervijas
  • e-joki
  • e-lūgšanas
  • e-mācība
  • e-mūzika
  • e-paziņojumi
  • e-poēzija
  • e-raksti
  • e-refleksijas
  • e-sprediķi
  • e-video
  • e-ziņas

Birkas

animācijas filma ASV Bauslības un Evaņģēlija noslēpumi Bībele Dienišķo lūgšanu gads Dienišķā maize Dieva Dēls Dieva mīlestība Dieva vārds Dieva Vārds katrai gada dienai Dieva žēlastība Dzīvības ceļš e-baznica.lv Es gribu dzīvot šīs dienas ar Tevi Evaņģēlijs grēks grēku piedošana interesanti fakti Jēzus Kristus Kristība Kristīgā dogmatika Kristīgā dzīve kristīgā mācība kristīgā mūzika Kristīgās ētikas un morāles rokasgrāmata kristīgā ētika Lasāmviela ticības spēkam Lutera citāti lūgšana Mazā katehisma skaidrojums Mārtiņš Luters Par kristīgās ticības apliecinājumu par lūgšanu Piecas minūtes kopā ar Luteru Pāvila vēstules galatiešiem skaidrojums reliģiozā pasaule Svētais Gars Svētais Vakarēdiens Svētie Raksti Svēto Rakstu apceres katrai dienai ticība ticības realitāte Ticība un dzīve Tēvreize velns
  • Aleksandrs Bite
  • Dītrihs Bonhēfers
  • Mārtiņš Luters
  • Georgs Mancelis
  • Ilārs Plūme
  • Markku Särelä
  • Karls F. V. Valters
  • Hermanis Zasse
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • RSS
  • e-PASTS
Pārpublicējot obligāti jānorāda atsauce. Visas tiesības patur :: e-BAZNICA :: © 2007-2021