Vientiesība un gudrība

Kurš vientiesību un gudrību vēlas savienot, tas pastāvēs. Bet kas ir vientiesība? Kas ir gudrība? Kā no abām top viens?

Vientiesīgs ir tas, kas apskaidrībā visu jēdzienu sajukumā un sagrozījumā acīs patur vienīgi vienkāršo Dieva patiesību, kurš nav διψυχος, divu dvēseļu vīrs (Jēk.1:8), bet cilvēks ar nedalītu sirdi.

Tā kā viņam ir Dievs un viņš Viņu pazīst, tādēļ viņš pieķeras baušļiem, pie tiesas un žēlsirdības, kas ik dienu nāk no Dieva.

Viņš nav principu sasaistīts, bet saistīts ar mīlestību pret Dievu un tā kļuvis brīvs no problēmām un ētisko izvēļu konfliktiem. Tie viņu vairs nenomāc. Viņš pilnībā pieder vienīgi Dievam un Dieva prātam.

Tā kā vientiesīgais blakus Dievam nešķielē arī uz pasauli, tāpēc viņš ir spējīgs brīvi un nesaistīti raudzīties uz pasaules realitāti. Tā vientiesība kļūst par gudrību. Gudrs ir tas, kas redz patiesību, kāda tā ir, kas skatās uz visu lietu pamatu.

Tāpēc gudrs ir vienīgi tas, kas redz patiesību Dievā. Gudrības atziņa nav tas pats, kas ārējo norišu pazīšana, bet gan ielūkošanās lietu būtībā. Labāk informētais nav gudrākais.