Vai Dievs tā sacīja?

Kad Dievs radīja Ādamu un Ievu, Viņš īpaši piekodināja, ka tie nedrīkst ēst no koka, kas atradās Paradīzes dārza vidū. Velns, zinot, ko Dievs tika teicis, viltīgi vaicāja Ievai: “Vai Dievs tiešām tā sacīja?” Pēc tam velns pārliecināja Ievu, ka, ja viņa ēstu no koka Paradīzes dārza vidū, viņas “acis atvērsies un [viņa] būs kā Dievs, zinādama, kas labs un kas ļauns” (1.Moz.3:5).

VELNS IR VILTĪGS

Ievas prāts nespēja pretoties velna viltīgajiem maldiem. Viņa nepaklausīja Dieva teiktajam un nogaršoja aizliegto augli. Arī Ādams ēda no tā. Par nepaklausību Dieva vārdam, Ādams un Ieva un arī visa radība tika nolādēti (Rom.8:20).

Tāpat kā velns toreiz kārdināja Ievu nepaklausīt Dievam, arī šodien viņš mums liek apšaubīt to, ka Dievs patiešām ir sacījis, ka Viņš ir radījis pasauli sešās dienās. Dievs caur Bībeli vēsta, ka sešās dienās “tika pabeigtas debesis un zeme un visi to pulki” (1.Moz.2:1). Velns savukārt ar viltu cenšas mūs pārliecināt, ka, ja vien mēs pārstātu ticēt Dieva sešu dienu radīšanas stāstam un pieslietos evolūcijas teorijai par pasaules tūkstoš un miljoniem gadu ilgo tapšanas gaitu, tad mūsu “acis taptu atvērtas!” (1.Moz.3:5).

NEPAKLAUSĪBAI IR SEKAS

Ikreiz, kad velns kārdina mūs apšaubīt Dieva teikto, mēs atrodamies nopietnās garīgās krustcelēs. Tādēļ, pirms pieņemam evolūcijas teoriju, atcerēsimies – Ādama un Ievas nepaklausības sekas bija ļoti smagas, un ar tām mēs cīnāmies arī šodien (Rom.8:20). Tāpat arī, ja mēs ļaujam velnam mūs aizvilināt no Dieva izpratnes par radīšanu un ļauties cilvēka izdomātajām, maldīgajām evolūcijas teorijām, tā sekas būs ļoti nopietnas – gan mūsu domāšanā, gan dzīvē.

Vairāk nekā pirms četrsimt gadiem Mārtiņš Luters aprakstīja diskusijas, kas norisinājās draudzēs un skolās par to, cik garas bijušas 1.Mozus grāmatā minētās “dienas”. Luters raksta:

“Nožēlosim savu sapratnes trūkumu [par to, kā radīta pasaule], nevis pārveidosim vārdu nozīmi, pretēji kontekstam. Pasaule un visas radības tajā tika radīta sešās dienās, kā stāv rakstīts. Ja mēs nespējam to saprast, tad būsim skolnieki un ļausim, lai Svētais Gars mūs pamāca.”

Tāpat kā toreiz, kad velns parādījās čūskas izskatā, viņš turpina maskēties visos iespējamos veidos un jautā: “Vai tiešām Dievs tā teica?”, cerot mūs aizvilināt projām no Dieva dzīvā Vārda.

DIEVA VĀRDS RADA TICĪBU VIŅA VĀRDAM!

Velna kārdinājums apšaubīt Dieva teikto radīšanas sakarā ir milzīgs. Cīņa par to, kam ticēt, nav viegla. Tomēr Gara spēkā mēs varam sacīt kopā ar psalmistu – Dievs “runāja, un tā notika” (Ps.33:9). Ar prieku un Sv. Pāvila vārdiem aplieciniet savu ticību Dieva radīšanas stāstam: “Jo no Viņa, caur Viņu, uz Viņu visas lietas. Viņam lai gods mūžīgi! Āmen.” (Rom.11:36).