Dieva vārds darbībā

Dieva vārds darbojas kā Bauslība un Evaņģēlijs.

Bauslība mums pasaka, kas mums saskaņā ar Dieva gribu jādara, bet visvairāk tā mums atklāj to, ko mēs esam darījuši pret Viņa gribu. Tādējādi Bauslība aicina uz atgriešanos no grēkiem, tā modina nožēlu un vada uz grēku piedošanu, bet diemžēl ir arī cilvēki, kuri ieraujas sevī un apcietina sirdi.

Evaņģēlijs ir labā vēsts par glābšanu no pēdējās tiesas. Šī vēsts mums ir Jēzus Vārdā, kas par mūsu grēkiem miris pie krusta par grēku piedošanu, un tādējādi tie vairs netiks pielīdzināti pēdējā. tiesā. Tas, ka mēs Jēzus Kristus Vārdā un, atsaucoties uz Viņu, cauri nāvei ieejam mūžīgajā dzīvībā un tiešā Dieva skatīšanā, ir tas, kas mums ticībā caur Dieva vārdu tiek apsolīts un pielīdzināts.

Dieva vārdā darbojošais subjekts ir Dievs pats — kad, ka un ko Viņš pie tā dara, mēs kā vārda kalpi nevaram nedz zināt, nedz noteikt. Luters kādreiz ir sacījis:

“Es kā sprediķotājs un dvēseļu kopējs nevaru nonākt tālāk kā līdz ausim. Es nevaru ieiet sirdī, jo es nevaru sirdī ieliet ticību. Uz to es nevaru nevienu nedz piespiest, nedz ar varu virzīt, jo Dievs viens pats to dara, un Viņš panāk, ka Viņš dzīvo mums, mūsu sirdīs. Tādēļ Vārds ir jāatstāj brīvs un tam nav jāpievieno mūsu darbs. Mums gan ir tiesības un uzdevums pasludināt Vārdu, bet ne Vārda iedarbības pārvaldīšana. Vārds mums ir jāsludina, bet sekas ir vienīgi Dieva žēlastības ziņā.”