:: e – BAZNICA ::

Troksnis un Dieva Vārds

“… jo tos vārdus, ko Tu Man devi, Es esmu devis viņiem, un viņi tos uzņēmuši un patiesi atzinuši, ka Es esmu nācis no Tevis, un ticējuši, ka Tu Mani esi sūtījis.” [Jņ.17:8]

Šajos vārdos ir visa jautājuma būtība. Redzi, cik skaidri Viņš runā par ārējo Vārdu, kas ir pasludināts ar miesīgu balsi caur Kristu un uztverta ar ausīm, lai neviens to nevarētu uzskatīt par mazsvarīgu vai atzīt par nevajadzīgu. Jo šeit jūs nedzirdat par citu līdzekli vai ceļu kā Vārdu, ko Kristus ir izplatījis pasaulē ar savu dzīvo sludināšanu. Un Viņš apliecina, ka tam ir tās spēks un tas dod tādus augļus, ka ar to mēs zinām Tēva prātu un gribu, un tajā saņemam visu, kas nepieciešams mūsu pestīšanai.

Viņi tos uzņēmuši un patiesi atzinuši, ka Es esmu nācis no Tevis, un ticējuši, ka Tu Mani esi sūtījis.

Dieva vārda iedarbība, kad tas tiek nopietnībā uzņemts, ir tāda, ka mēs zinām, ka Kristus nāca no Tēva un bija Tēva sūtīts, proti, ka viss, ko Viņš saka ir Tēva vārdi un griba, un viss, ko Viņš dara ir Tēva darbi un pavēles, un visas šīs lietas ir tādēļ, lai palīdzētu mums.

Tā ir zināšana, kurā ir mūžīgā dzīvošana. Bet tā ir zināšana, kura ir pilnībā apslēpta pasaulei un kuru neviena cilvēka pŗāts vai gudrība nevar sasniegt, kā arī kas nav sasniedzam ar kādiem citiem līdzekļiem vai ceļiem, kā vienīgi caur Kristus Vārdu.

Bet mums to jāuzlūko atkal un atkal, ka mēs Vārdu satveram, noraidot visas citas domas, lai kādas tās būtu, un, lai mēs sevi spiežam dzirdēt un zināt par Dievu neko citu, kā vien to, ko runā Kristus.