63. Kad mēs godājam vecākus?



Tu redzi arhīvu par mūžīgā dzīvošana

Ak Dievs, cik bēdu man uzkrīt [536]

Ak Dievs, cik bēdu man uzkrīt, Cik sirdēstu man ir šobrīd,-
Tas šaurais ceļš uz debesi Man staigājams kā tuksnesī.
Ta mies’ un asins nedzenās Pēc tavas debes-godibas.

Lasīt tālāk »



Jezu mīļakais [92]

Jezu mīļakais, Dvēsel’s Pestitajs!
Tu sev pašu upurejis Un sev par mums nāvē devis,
Lai mums mūžībā Ir ta dzīviba.

Lasīt tālāk »


Dieva čeku grāmatiņa

“Bet Dieva vārds paliek mūžīgi.” [1.Pēt.1:24]

Lasīt tālāk »


Kā tārpiņš es še izstiepjos [635]

Kā tārpiņš es še izstiepjos Un savā kapā atpūšos;
Ta miesa zemes-klēpī būs, Kamēr ta atkal dzīva kļūs,
Bet dvēs’le Dieva rokās stāv, – Ta dzīvo tur caur Kristus nāv’.

Lasīt tālāk »


Mūžīgā pestīšana

Mūžīgās pestīšanas fakts. Tas, ka visus patiesus kristiešus sagaida mūžīga dzīvošana godībā un svētlaimē, ir Svēto Rakstu Evaņģēlija atklāsmes kulminācija (Rom.5:1-2; Ef.2:4-6). Tā Ticības apliecības otrā ticības locekļa skaidrojumā ir teikts:

“Es ticu, ka Jēzus Kristus [..] ir mani [..] atpestījis [..], lai es Viņam piederu, Viņa valstībā ar Viņu dzīvoju un Viņam kalpoju mūžīgā taisnībā, nenoziedzībā un svētlaimē, kā arī Viņš pats, augšāmcēlies no nāves, dzīvo un valda mūžīgi.”

Tam pievienojas arī Konkordijas formula (XI:14-22):

“Dievs savā [žēlastības] nolūkā un padomā izlēma, ka Viņš dos mūžīgu pestīšanu un paaugstinās mūžīgā dzīvošanā tos, kurus Viņš ir izredzējis, aicinājis un taisnojis.”

Mūžīgā pestīšana

Lasīt tālāk »