Skip to content
25. maijs, 2025
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • LinkedIn
  • Telegram
  • RSS

e – BAZNĪCA ✞

Grēka alga ir nāve, bet Dieva balva ir mūžīga dzīvība Kristū Jēzū, mūsu Kungā.

Primary Menu
  • e-kontakti
  • e-projekts
  • e-ARHĪVS
  • e-POLEMIKA
  • e-BĪBELE
  • e-BĻJ
  • E-LTA
  • e-AFIŠA

104. Ko Dievs pavēl septītajā bauslī?

  • Sākums
  • Svētā Vakarēdiena evaņģēliskā būtība
  • e-refleksijas

Svētā Vakarēdiena evaņģēliskā būtība

Bo Gīrcs
Noklausies šo e-publikāciju

Aizvien izplatītāka kļūst vispārēja necienības sajūta, kas attur cilvēkus no Svētā Vakarēdiena. Var arī gadīties, ka cilvēks vispār nav nonācis tik tālu, lai apzinātos pat savus visredzamākos grēkus. Tādā gadījumā nekas cits tam nevar palīdzēt kā Dieva vārds, kas pamodina un apgaismo snaudošu sirdsapziņu. Bet var arī būt tā, ka cilvēks ir nopietni sācis cīņu ar visiem savas dzīves apzinātajiem grēkiem un patiešām veicis godīgu atgriešanos tiktāl, cik tas ir viņa paša spēkos.

Svētā Vakarēdiena evaņģēliskā būtība

Tādā gadījumā viņš apzinās savus grēkus labāk nekā jebkad agrāk. Un aiz visiem šiem grēkiem, kas ir pārkāpumi pret ārējām normām un jāuzskaita grēksūdzē, ir jūtama viņa grēcīgā samaitātība. Tieši tas vairāk par visu citu rada viņā bailes doties pie Svētā Vakarēdiena. Tā kā mēs visi pēc dabas esam farizeji, cilvēks tic, ka viņam pašam jāpadara sevi cienīgu, lai varētu piedalīties Vakarēdienā, un šo cienību viņš nevar iedomāties citādi kā zināmu brīvību no grēka vai virkni uzvaru pār grēku, ko viņš var uzrādīt Dieva priekšā. Tad ir gluži skaidrs, kāpēc viņš jūtas necienīgs nākt pie dievgalda. Jo šādā nozīmē viņš vienmēr ir necienīgs un nekad arī nebūs cienīgs.

Bet Vakarēdiens taču ir žēlastības mielasts grēciniekiem! Tas nozīmē, ka grēcinieki tur patiešām ir laipni lūgti. Tas Kungs gaida tos, kas apzinās savu grēku vai vismaz kaut ko no tā un meklē grēku piedošanu Kristus nopelna dēļ. Tieši grēku piedošanai mums ir dots Svētais Vakarēdiens. Kas apzinās savu grēku un vēlas tapt brīvs no grēka, neatturēsies no Vakarēdiena. Tas būtu tikpat muļķīgi, kā slimam cilvēkam izvairīties no ārsta savas slimības dēļ! Tieši otrādi – grēciniekam ir jāmācās saprast, ka viņa bailes no Vakarēdiena ir balstītas paštaisnībā un neticībā. Tās rodas no tā, ka cilvēks vēlas būt pārāks par citiem un izrādīties Dieva priekšā – tā vietā, lai vienkārši uzdrīkstētos ticēt grēku piedošanai. Tāds ir grēks, un tas tikai vairo jau esošo grēku nastu. Cilvēkam ir jāizsūdz šis grēks līdz ar visiem citiem, jālūdz piedošana un jānāk pie Vakarēdiena nevis savu darbu dēļ, nevis savas ticības un atgriešanās dēļ, bet tikai un vienīgi sava Pestītāja dēļ, kas ir izpircis viņu ar Savām asinīm un ielūdzis viņu uz Savu mielastu.

Vēlāk, kad cilvēks kā nabaga grēcinieks jau ir nācis pie Jēzus, pienāk arī laiks domāt par labajiem darbiem un dzīvi. Arī tāds ir Svētā Vakarēdiena nolūks. Pateicībā par grēku piedošanu rodas vēlme veltīt sevi kalpošanai Glābējam. Pie altāra cilvēks atdod sevi kā instrumentu Viņa rokās un lūdz Viņam rādīt pareizo ceļu un žēlīgi dot Savu spēku. Šeit cilvēks lūdz, lai Tas Kungs nāk un mājo pie Sava grēcīgā kalpa un veido viņa dzīvi. Šeit, vienots ar savu Pestītāju, tas ļauj sevi vadīt, nejautājot, nesūdzoties un atsakoties no savām savtīgajām vēlmēm.

Dabiski, ka tas nenotiek vienreiz par visām reizēm. Kristieša dzīvē nav tādas nodošanās vai uzvaras, kas būtu vienreiz par visām reizēm. Tādēļ nav arī tā, ka grēcinieki nāk pie Svētā Vakarēdiena vienreiz, lai vēlāk nāktu kā taisni cilvēki, kas turējuši solījumu un pildījuši visus savus pienākumus. Cīņa ar grēku nekad nav pabeigta, un neveiksmju mēdz būt ļoti daudz, arī pazemojošas. Taču ne jau savu uzvaru, apsolījumu un apņēmības dēļ cilvēks kļūst par cienīgu Svētā Vakarēdiena viesi. Vienīgi grēku nožēla un ticība dod pareizo sirds attieksmi. Pestītāja dēļ mēs vienmēr varam atgriezties pie dievgalda. Bet Viņa dēļ mēs arī arvien no jauna dodamies cīņā pret grēku. Un visubeidzot, tas ir Viņš, kas Svētajā Vakarēdienā pats savienojas ar Saviem kalpiem, ir vienībā ar viņiem, darbojas viņos un dara to, kas viņiem pašiem būtu neiespējams. Bet tas lielākoties ir apslēpts tiem, ar ko tas notiek. To pārmaiņu, ko Kristus veic cilvēkā, nevar redzēt spogulī. Taču tā notiek, un tā bieži ir pamanāma apkārtējiem, ja tie paši ir vienībā ar Kristu.

Tā ir Svētā Vakarēdiena evaņģēliskā būtība. Jautājums par to, kam ir jāiet pie Svētā Vakarēdiena, ir atbildēts Kristus paša vārdos: nāciet pie Manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, Es jūs gribu atvieglināt. Ja jūs esat izsalkuši, nāciet pie Manis un dzeriet.

Un tas, kurš ir izslāpis, tas nāk. Jā, kas to vēlas, tas saņem dzīvības ūdeni bez maksas.

Tēmas: farizeji grēku piedošana Lielā patiesība Lielie meli svētā vakarēdiena būtība Svētais Vakarēdiens žēlastības mielasts

Continue Reading

« Dzīvības dziesma
Tev būs svēto dienu svētīt »
                       

Ieskaties

Atkalatnākšanas zīmes
Vientiesīgā gudrība
Grēksūdze un Vakarēdiens
Pacietība

Atbildēt Atcelt atbildi

Lai komentētu, jums jāpiesakās sistēmā.

  • Aktuālākie
  • Komentētākie
  • Pieaudzis pārdoto Bībeļu skaits Pieaudzis pārdoto Bībeļu skaits
    • e-ziņas

    Pieaudzis pārdoto Bībeļu skaits

  • Mācība par apgrēcināšanu Mācība par apgrēcināšanu
    • e-raksti

    Mācība par apgrēcināšanu

  • Dzīvošana uz sapņainiem priekšstatiem Dzīvošana uz sapņainiem priekšstatiem
    • e-refleksijas

    Dzīvošana uz sapņainiem priekšstatiem

  • Cīņa, kas norisinās mūsos pašos Cīņa, kas norisinās mūsos pašos
    • e-refleksijas

    Cīņa, kas norisinās mūsos pašos

  • Eņģeļu patvērums Eņģeļu patvērums
    • e-apceres

    Eņģeļu patvērums

  • Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem
    • e-refleksijas

    Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem

  • Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”
    • e-ziņas

    Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”

  • Kas ir Svētais Gars?
    • e-mācība

    Kas ir Svētais Gars?

  • Nozīmīgs notikums
    • e-ziņas

    Nozīmīgs notikums

  • Tim Minchin: Pope Song
    • e-mūzika
    • e-video

    Tim Minchin: Pope Song

Atrodi

  • Bauslība un Evaņģēlijs
  • Baznīcas gada sprediķi vienuviet
  • Ilgi gaidītais latviešu sprediķu krājums
  • Lasāmviela ticības spēkam
  • Luteriskās ticības apliecības

Ienāc

  • Reģistrēties
  • Aizmirsi paroli

Līdzīgās e-publikācijas

  • Grēksūdze un Vakarēdiens
  • Bērni saņems Vakarēdienu
  • Kāda ēšana un dzeršana notiek Svētajā Vakarēdienā?
  • Kas ir Svētais Vakarēdiens?
  • Pēdējā vakarēdiena divpadsmit karikatūras
  • Svētais Vakarēdiens ir Dieva galds
  • Kas bauda Vakarēdienu sev par labu?

Pēdējie komentāri

  • Roberto: “ņemot vērā paradigmu - jo mazāk zin, jo savās acīs gudrāks šķiet - tad visdrīzāk uzrastos daudz "gudro", kas zinātu…”
  • talyc: “Es drīzāk teiktu ka katrs cīnās (jebšu aizstāv) to savu taisnību. Un cik cilvēku tik taisnību. Taču Patiesība ir tikai…”
  • Janis Karklins: “Visi itkā cīnās pret maldiem..:)”
  • Roberto: “interesanti kāpēc cīnītājs pret maldiem vairs nav Lutera Akadēmijas mācības spēks, bet maldinātājs ir?”
  • Janis Karklins: “Varbūt kāds aizdomāsies, bet te jau jāsaka par tiem maldinātājiem, kā spļauj tā ir..bet nu baznīca kalnā to tik kultivē…”

RSS e – POLEMIKA

  • Vai kremēt mirušo ir kristīga prakse?
  • Par LELB arhibīskapa kalpošanas laiku
  • Kāpēc "nomira" e-BAZNĪCAs forums?

RSS Dieva vārds katrai dienai

  • Atkl.21:6
    Es iztvīkušam došu no dzīvības ūdens avota bez maksas.

ilustrētā baznīca

Jēzus evakuēšana
Jēzus evakuēšana

Animācijas filma

e-BAZNĪCĀ

  • e-apceres
  • e-aptaujas
  • e-audio
  • e-bildes
  • e-intervijas
  • e-joki
  • e-lūgšanas
  • e-mācība
  • e-mūzika
  • e-paziņojumi
  • e-poēzija
  • e-raksti
  • e-refleksijas
  • e-sprediķi
  • e-video
  • e-ziņas

Tēmas

1. Mozus grāmatas skaidrojums ASV Bauslības un Evaņģēlija noslēpumi Bībele Bībeles mācības studijas Dienišķo lūgšanu gads Dienišķā maize Dieva Dēls Dieva likums Dieva mīlestība Dieva vārds Dieva Vārds katrai gada dienai Dieva žēlastība Dzīvības ceļš e-baznica.lv Es gribu dzīvot šīs dienas ar Tevi Gads kopa ar Dītrihu Bonhēferu grēku piedošana Ikdienas ar Pirmo Mozus grāmatu Ikdienas meditācijas Jēzus Kristus Kristība Kristīgā dogmatika Kristīgā dzīve kristīgā mācība kristīgā mūzika Kristīgās ētikas un morāles rokasgrāmata kristīgā ētika Lasāmviela ticības spēkam Lutera citāti lūgšana Mazā katehisma skaidrojums Mārtiņš Luters par lūgšanu Piecas minūtes kopā ar Luteru Pāvila vēstules galatiešiem skaidrojums Svētais Gars Svētais Vakarēdiens Svētie Raksti Svēto Rakstu apceres katrai dienai ticība ticības realitāte Ticības saturs Tēvreize velns
  • Aleksandrs Bite
  • Dītrihs Bonhēfers
  • Mārtiņš Luters
  • Georgs Mancelis
  • Ilārs Plūme
  • Markku Särelä
  • Karls F. V. Valters
  • Hermanis Zasse
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • LinkedIn
  • Telegram
  • RSS
Pārpublicējot obligāti jānorāda atsauce. Visas tiesības patur :: e-BAZNICA :: © 2007-2025