Kristus kā sakraments un paraugs

Jo uz to jūs esat aicināti; jo arī Kristus ir cietis jūsu labā, jums atstādams priekšzīmi, lai jūs sekotu Viņa pēdām. Tas grēku nedarīja, nedz arī atrada viltu Viņa mutē; Viņš zaimots neatbildēja ar zaimiem, ciezdams nedraudēja, bet atstāja visu Tam, kas spriež taisnu tiesu. Viņš uznesa mūsu grēkus Savā miesā pie staba, lai mēs, grēkiem miruši, dzīvotu taisnībai; ar Viņa brūcēm jūs esat dziedināti. Jo jūs maldījāties kā avis, bet tagad jūs esat atgriezti pie sava dvēseļu Gana un Sarga. (1.Pet.2:21-25)

“Kas grib sekot Kristum kā paraugam, tam vispirms pilnīgā paļāvībā jātic, ka Kristus kā sakraments par viņu ir cietis un miris.”

“Ko nozīmē atzīt Kristu? Neko citu kā to, ka tu Viņu vispirms apliecini kā dāvanu un tad kā paraugu. Proti, kā dāvanu, ko tev ir devis Dievs un kas ir tava. Tātad, kad tu Viņu uzlūko un Viņā klausies, ka Viņš kaut ko dara un cieš, ka tu nešaubies, ka Viņš pats, Kristus, ir tavs ar šo darbu un ciešanām. Uz to tu vari paļauties, it kā tu pats to būtu darījis, jā, it kā tu pats būtu svētais Kristus.. “

“Tad nu raugi: Kristus kā dāvana baro tavu ticību un padara tevi par kristieti. Bet Kristus kā paraugs rosina tavus darbus, kuri tevi gan nepadara par kristieti, bet nāk no tevis, kuru Kristus iepriekš ir skaisti izveidojis.”