Svētā Gara izliešanas brīnums

“Kad Vasarsvētku diena bija atnākusi, visi bija sapulcējušies vienā vietā; un piepeši no debesīm nāca rūkoņa, it kā stiprs vējš pūstu, un piepildīja visu namu, kur tie sēdēja, un viņiem parādījās it kā uguns mēles, kas sadalījās un nolaidās uz ikvienu no tiem, un visi tika piepildīti ar Svēto Garu un sāka runāt citās mēlēs, kā Gars tiem deva izrunāt. Bet Jeruzālemē dzīvoja jūdi, dievbijīgi vīri no visādām tautām zem debess; kad šī balss atskanēja, ļaužu pulks sanāca kopā un izbijās, jo ikviens tos dzirdēja runājam savā valodā. Tie sabijās un brīnīdamies sacīja: “Vai visi šie, kas runā, nav galilieši? Kā tad mēs ikviens dzirdam savu dzimto valodu – partieši, mēdieši, ēlāmieši un kas dzīvojam Mezopotāmijā, Jūdejā un Kapadoķijā, Pontā un Āzijā, Frīģijā un Pamfīlijā, Ēģiptē un Lībijas novados uz Kirēnas pusi, un še uz dzīvi apmetušies romieši, jūdi un prosēliti, krētieši un arābi, mēs dzirdam tos mūsu pašu valodās Dieva lielos darbus paužam.” Izbijušies un neziņā būdami, tie visi cits citam jautāja: “Kas tas ir?” Bet citi zobodamies sacīja: “Tie salda vīna pilni.”” [Ap.d.2:1-13]

Vasarsvētki ir svēts notikums, par kuru kristiešiem jābūt mūžīgi pateicīgiem, tas ir notikums, kas mudina viņus kā iepriecinātus ļaudis ieiet savos dievnamos svētku svinībām, kurās tiek atzīmēta redzamā Svētā Gara izliešana uz Tā Kunga mācekļiem. Kristus bija apsolījis mācekļiem: “Jo Jānis gan ir kristījis ar ūdeni, bet jūs tiksit kristīti ar Svēto Garu pēc nedaudz dienām.” [Ap.d.1:5] Tad, svētījis viņus, Viņš majestātiski pacēlās no zemes, arvien augstāk un augstāk, līdz mākonis kā uzvaras kaujasrati Viņu uzņēma, un Viņš pazuda tajos no savu sekotāju ilgu pilnajiem skatieniem. Desmit dienas pēc Kristus Debesbraukšanas notika jūdu Vasarsvētki, un arī Jēzus mācekļi šai dienā kopā pulcējās lūgšanās un aizlūgumos. Un lūk! No debesīm atskanēja spēcīga vēja skaņa un tā piepildīja visu māju, kur viņi sēdēja. Šeit Svētais Gars redzamā veidā parādījās uguns mēļu formā, kas dega pār mācekļu galvām. Mācekļi tika piepildīti ar Svēto Garu, un, par milzīgu izbrīnu lielam skatītāju pūlim, kas bija svētku viesi no katras tautas šīs zemes virsū, viņi pēkšņi pasludināja ugunīgu sprediķi par Dieva lielajiem darbiem visās klātesošo ārzemnieku valodās.

Šādi Svētais Gars lielā godībā un varenībā Sevi atklāja visas pasaules priekšā kā patiesu Dievu un Svētās Trīsvienības trešo personu. Tagad viņš pieprasa, lai pasaule atzītu, ka Viņš kopā ar Tēvu un Dēlu ir Dievs, vienlīdz mūžīgs un varens, un lai visi Viņu godātu un pielūgtu kā uz zemes tā arī Debesīs.

Ar šo brīnumaino Svētā Gara izliešanu uz mācekļiem Kristus visai pasaulei arī atklāja, ka Viņš patiesi ir augšāmcēlies, ka Viņš ir uzkāpis debesīs un ka tagad viņš kā Dievs un Cilvēks sēž pie Viņa Majestātes labās rokas. Viņš valda no sava pārpilnības un saskaņā ar savu labo prātu izlej Svēto Garu pār saviem izredzētajiem bērniem. Šādā veidā mācekļi ne vien tika apbruņoti ar nepieciešamajām lietām viņu lielajam amatam, bet arī viņu cilvēciskais vājums un bezcerība tika pārveidoti dievišķā spēkā un nepārspējamā drosmē. Viņu nepilnīgās zināšanas tika pārvērstas par nekļūdīgu un pilnīgu apgaismību. Viņu vienkāršība un neveiklība tika pārvērsta debesu gudrībā. Svētā Gara nolaišanās publiski un svinīgi apstiprināja viņus Debešķīgajā aicinājumā visu zemes tautu priekšā, apliecinot viņus kā visu cilvēku skolotājus, kā Dieva sūtņus visai grēcīgajai pasaulei un kā Kristus pārstāvjus.

Mums nevajag domāt, ka šodien svinamais Svētā Gara izliešanas brīnums ir kaut kas, kas notika tikai ar apustuļiem. Īpaši pagodinoša lieta, kas notiek Vasarsvētkos ir tā, ka šajos lielajos svētkos katru gadu atkārtojas tas pats, kas notika ar apustuļiem. Un kaut tā ir taisnība, ka apustuļi šajos pirmajos Vasarsvētkos tika apveltīti ar īpašām Svētā Gara dāvanām, kas tika apsolītas tikai viņiem un bija vajadzīgas tikai viņiem vien, tomēr neskatoties uz to, mēs kopā ar visiem cilvēkiem visos laikos un visās vietās esam līdzdalīgi galvenajā dāvanā, ko saņēmuši apustuļi: pats Dievs Svētais Gars tiek dāvināts arī mums.