Sirds un prāta konflikts dzīves jēgas meklējumos

“Tev būs Dievu, savu Kungu, mīlēt no visas savas sirds, ar visu savu dvēseli, ar visu savu spēku un ar visu savu prātu un savu tuvāko kā sevi pašu.” [Lk.10:27]

Reiz Jēzus sastapa kādu cilvēku, kas kopš jaunības darīja visu, lai nonāktu debesīs. Patiesībā viņš centās darīt visu, lai viņa šīs zemes dzīve būtu kā dzīve debesīs, bet viņu mocīja kāds svarīgs jautājums.

Viņš pieskrēja un, ceļos nometies, Jēzu lūdza: “Labais Mācītāj, ko man būs darīt, lai iemantoju mūžīgu dzīvību?” Šis jautājums noteikti bija tapis ilgstošu pārdomu rezultātā, līdzīgi kā kādu no mums varētu nomocīt jautājumi – kāda ir dzīves jēga, kā nodzīvot jēgpilnu dzīvi, kā izveidot spēcīgu raksturu un personību, kā pareizi izaudzināt bērnus, kā izdarīt pareizus lēmumus, kā gūt emocionālu līdzsvaru, lai adekvāti reaģētu uz dzīves situācijām utml.

Mēs jau paši zinām, kas jādara. Jāpilda baušļi. Katrs, kas pat nedaudz ir pazīstams ar baznīcas sludināto, zinās, ka jāpilda baušļi. To pat šim cilvēkam sacīja Jēzus: “Tu baušļus zini: tev nebūs nokaut; tev nebūs laulību pārkāpt; tev nebūs zagt; tev nebūs dot nepatiesu liecību; nelaupi; godā savu tēvu un māti.”

Un ziniet, kas notika tālāk? Jēzus, viņu uzlūkodams, viņu iemīlēja. Viņš, Dieva mīlestības pravietis, iemīlēja šo iekšējo konfliktu nomocīto cilvēku. Šī cilvēka prāts un sirds bija nemitīgā cīņā. Jā. Prāts centās viņa sirdi padarīt cietu un nejūtīgu kā akmeni.

Mēs jau arī zinām, ļoti daudzos jautājumos, kā ir pareizi. Mēs zinām, kā būtu labāk rīkoties, bet mēs to nespējam. Mēs pat neesam tik pašpārliecināti, kā šis cilvēks, kas atbildēja, ka baušļus ir pildījis visu mūžu. Bet viņam ir nojauta, ka kaut kas viņam trūkst.

Apustulis Pāvils sacīja, ka visi baušļi ir saņemami kopā pavisam vienkārši, proti: “mīli savu tuvāko kā sevi pašu.” Proti, mīli, vienkārši mīli. “Mīlestība tuvākajam ļaunu nedara: tātad bauslības piepildījums ir mīlestība.”

Un tad es, kā krietns luterānis, padomāju, vai tad bauslībai nebija mani jāmoka un jāsatriec, vai tad bauslībai nebija jābūt manam ceļa rādītajam, žogam kas mani sargā no grēka bezdibeņa?

Un tad Jēzus atbildēja: “Vienas lietas tev trūkst – ej, pārdod visu, kas tev ir, un dod nabagiem; tad tev būs manta debesīs; ņem krustu un seko Man.”

Ko Viņš saka? Jēzus saka – Mīli mani.

Vai tu zini, kas ir mīlēt? Vai tu kādreiz dzīvē esi bijis iemīlējies? Vai tu atceries, kā iemīlēšanās vienā mirklī pārvērta tavu dzīvi? Kā vienā mirklī viss kļuva skaists un mīlams? Tevi iemīlēja un tu iemīlēji. Tā ir mīlestība.

Šis cilvēks, kas savā dzīves ceļā bija sastapis Jēzu, aizgāja noskumis, jo viņa prāts neļāva mīlēt viņa sirdij. Bet kāds cits cilvēks, vārdā Caķejs, iemīlēja Jēzu un piedzīvoja savas sirds uzvaru pār prātu. Viņš pēkšņi sevi un visu pasauli ieraudzīja pilnīgi savādāku. Vienā mirklī viņš izmainīja savu attieksmi pret citiem cilvēkiem. Jo, kas otru mīl, tas ir piepildījis bauslību.

Tādēļ šodien, ja jūs Viņa balsi dzirdēsit, neapcietinait savas sirdis kā sarūgtinājumā! Neaizej noskumis, jo Dievs tevi mīl un dara tevi mīlošu kā ir apsolījis. “Es jums piešķiršu jaunu sirdi un jaunu garu; Es izņemšu no jūsu krūtīm akmens sirdi un ielikšu jums miesas sirdi. Es jums došu Savu Garu un jūs vadīšu, ka jūs staigāsit Manos likumos un sargāsit un pildīsit Manas tiesas.”