Skip to content
25. jūnijs, 2022
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • Telegram
  • RSS
  • e-PASTS

e – BAZNĪCA ✞

Grēka alga ir nāve, bet Dieva balva ir mūžīga dzīvība Kristū Jēzū, mūsu Kungā.

Primary Menu
  • e-kontakti
  • e-projekts
  • e-ARHĪVS
  • e-POLEMIKA
  • e-BĪBELE
  • e-BĻJ
  • E-LTA
  • e-AFIŠA

33. Kad nedrīkstam zvērēt?

  • Sākums
  • Pestījošās ticības raksturs
  • e-raksti

Pestījošās ticības raksturs

Dr. Dž. Teodors Millers

Ja mēs paturam prātā to, ka Kristus vietnieciskā gandarīšana ir nodrošinājusi pestīšanu visai cilvēcei un ka šī pestīšana tiek piedāvāta visiem cilvēkiem žēlastības līdzekļos, tad kļūst skaidrs, kas veido pestījošo ticību.
.

Pestījošās ticības raksturs

Pestījošā ticība nav vispārēja ticība Dievam vai dievišķās bauslības esamībai, jo tā ir raksturīga arī pagāniem (Rom.1:19-20). Pestījošā ticība nav arī tikai Evaņģēlija pamatpatiesību (proti, ka Kristus ir dzīvojis un miris cilvēku dēļ) zināšana (vēsturiska zināšana), vai piekrišana tām (piekrišana vēsturei), jo šāda ticība (vēsturiska ticība, vispārēja ticība) piemīt arī velniem (Lk.4:34; Jēk.2:19) un neticīgajiem (Jņ.8:43, 45). Tāpat pestījošā ticība (ticība, kas taisno) nav arī tikai vispārīgas zināšanas par Rakstu mācībām un piekrišana tām (Romas katoļi, arminiāņi, unitārieši). Tā, piemēram, bauslība nav pestījošās ticības objekts, jo grēcinieki tiek pestīti bez bauslības darbiem (Rom.3:28; Ef.2:8-9). Pestījošās ticības objekts nav arī “Raksti kā tādi,” lai arī patiesi ticīgie, protams, atzīst visu Bībeli par Dieva vārdu; jo paši Raksti liecina, ka grēcinieks tiek attaisnots Dieva priekšā vienīgi ticībā Kristus paveiktajai objektīvajai pestīšanai (Rom.3:24). Lai arī tā ir taisnība, ka nevar tikt pestīts neviens, kurš noraida Dieva iedvesmoto vārdu, taisnība ir arī tas, ka cilvēka attaisnošanu izraisa vienīgi viņa personīga ticība Evaņģēlija dievišķajiem apsolījumiem. Pestījoša [taisnojoša] ticība ir droša pārliecība par grēku piedošanu, kas iegūta caur Kristu.

Tādēļ pestījošā ticība (attaisnojoša ticība) ir personīga uzticēšanās (īpaša ticība), jeb patiesa paļaušanās (sirds paļāvība) uz brīnišķīgo Evaņģēlija vēsti, ka Kristus dēļ Dievs ir žēlīgs visiem, kas tic pestīšanai, ko Viņa Dēls paveicis, Golgātā izlejot savas asinis par pasaules grēkiem (Gal.2:20; 1.Jņ.1:7). Tādēļ pestījošā ticība ir rodama vienīgi tādā sirdī, kura saka:

“Es ticu, ka Jēzus Kristus [..] ir mans Kungs, kas mani, pazudušu un pazudinātu cilvēku, atpestījis un atpircis no visiem grēkiem, no nāves un no velna varas, ne ar zeltu, ne ar sudrabu, bet ar savām svētajām, dārgajām asinīm un ar savu nepelnīto ciešanu un miršanu.”

Citiem vārdiem, pestījošās ticības objekts ir grēku piedošana, ko nodrošināja Kristus pilnīgā paklausība un nu visiem grēciniekiem tiek piedāvāta Evaņģēlijā (Mk.16:15-16; Lk.24:47). Visi, kas noliedz Dieva žēlīgo pestīšanas piedāvājumu, kas ir mums izteikts Kristus dēļ, savā neticībā tiks pazudināti, pat ja viņi piekrīt dievišķajai bauslībai, jeb “Rakstiem kā tādiem.” Luters:

“Jums ir pastāvīgi jāpaļaujas uz to, ka Kristus ir miris par jūsu grēkiem; šāda ticība jūs attaisno”.

Lai aprakstītu pestījošo ticību nedaudz sīkāk, mūsu dogmatiķi māca, ka:

  • Pestījošā ticība allaž ir īpašā ticība, kuras rezultātā konkrētais indivīds tic, ka Kristus dēļ viņa grēki ir piedoti. Jau pēc pašas savas dabas Dieva vispārējais, Evaņģēlijā dotais apsolījums paredz šādu individuālu pielietojumu (Gal.2:20; Īj.19:25). Romas baznīca to noraida kā pārlieku pašpaļāvīgu (skat. Concil. Trid., Ses. VI, Kan. 14).
  • Pestījošā ticība allaž ir darbīga ticība, jeb dievišķā solījuma uztveršana ar prātu un gribu. Darbīgas ticības sinonīmi Rakstos ir atrodami Jes.55:5-6; Jņ.6:44; Gal.3:27; Mt.11:12, 28). Sholastiķi definēja ticību kā “pasīvu paradumu”, ko Luters nosodīja kā “pilnīgu murgojumu, kuram nav nekādas jēgas.” Arī vāja ticība un ilgas pēc žēlastības Kristū ir jāuzskata par darbīgu ticību, jeb patiesu ticību.
  • Pestījošā ticība allaž ir tieša ticība, jeb ticība, kura ir tiešā veidā saistīta ar Evaņģēlijā izteiktajiem dievišķajiem solījumiem.
  • Pestījošā ticība ne vienmēr ir apzināta ticība, reflektējoša, diskursīva ticība, ar kuras palīdzību ticīgais pārdomā savu ticību un apzinās to. Zīdaiņu ticība ir patiesa ticība (Mt.18:6), lai arī apzināta ticība ir vēlama; viņiem piemīt īpaša ticība, kas ir darbīga ticība, kas, savukārt, ir tieša ticība.

Hollacs pareizi nodala īpašo ticību no vispārējās ticības, rakstot:

“Vispārējā ticība ir tā, ar kuras palīdzību cilvēks [..] tic, ka visas Rakstos atklātās lietas ir patiesas. Taču mēs tagad nerunājam par šādu ticību, jo mēs apskatām ticību kā pestīšanas līdzekli. [..] Īpašā ticība ir tā, ar kuras palīdzību grēcinieks attiecina uz sevi vispārējos apsolījumus, kuri saistās ar Kristu, Vidutāju, un Dieva žēlastību, kura ir sasniedzama ar Viņa starpniecību, un tic, ka Dievs vēlas būt viņam žēlīgs un piedod viņa grēkus tās gandarīšanas dēļ, kuru Kristus veica viņa un visu citu cilvēku grēku dēļ”.

Tāpat arī Augsburgas ticības apliecība (XX, 23):

“Ļaudis tiek arī pamācīti, ka še vārds “ticība” nenozīmē tikai paša stāsta, t.i., Evaņģēlija, zināšanu, kāda ir arī bezdievīgajiem un velnam, bet gan nozīmē tādu ticību, kas tiešām tic ne tikai stāstam, bet arī stāsta ieguvumam, proti, [..] ka mēs caur Kristu dabūjam žēlastību, taisnību un grēku piedošanu.”

Un Apoloģija saka (XIII [VII], 21):

“Un šeit mēs runājam par īpašo ticību, kura tic dotajam apsolījumam, ne tikai par to [ticību], kura vispār tic, ka Dievs pastāv, bet gan kura tic, ka tiek piedāvāta grēku piedošana.”

No iepriekš sacītā kļūst skaidrs, kādēļ bauslība nav uzskatāma par pestījošās ticības objektu. Dievišķā bauslība nesaistās ar žēlastības solījumiem, bet gan apsola dzīvību un pestīšanu tad, ja tā tiks pilnībā piepildīta, kā atalgojumu par viņa nopelniem (Lk.10:28; Gal.3:12). Ja tiek iebilsts, ka arī pati ticība Rakstos tiek dēvēta par paklausību (<ὑπακοὴν, (Rom.1:5; Ap.d.6:7)), mēs atbildam, ka ticība patiešām ir paklausība, tomēr paklausība nevis bauslībai, bet gan Evaņģēlijam (Rom.10:16). Ticība ir paklausība tādēļ, ka tā pieņem Evaņģēlijā dotos Dieva žēlīgos solījumus. Taču paklausība Evaņģēlijam un paklausība bauslībai ir divas savstarpēji pretējas lietas, jo pirmā izslēdz cilvēku darbus (Gal.2:16), turpretī otrā tos pieprasa (Gal.3:12). Tieši šī iemesla dēļ bauslība nevar būt ticības objekts. Tie, kas padara bauslību par ticības objektu, vai definē pestījošo ticību kā paklausību bauslībai (kas ir tas pats), māca pestīšanu pēc darbiem un tādējādi ieslīgst pagānismā. Viņi noliedz pašu kristietības būtību, proti, fundamentālo mācību par pestīšanu no žēlastības. Patiešām, pestījošā ticība, kura ļauj satvert Dieva žēlastību Kristū, izpaužas gan kā Dieva vārda labprātīga uzņemšana, gan kā pastāvīga paklausība bauslībai; taču šīs pestījošās ticības izpausmes formas nav iemesls, kādēļ tā pestī. Tās drīzāk ir kā augļi un pierādījumi tam, ka patiesā ticība, kura attaisno un pestī bez labajiem darbiem (Rom.3:28; Ef.2:8-9), pastāv sirdī (Jņ.8:47; 13:35). To, ka ticība savā būtībā (formāli) ir sirds uzticība (sirds paļāvība), jeb patiesa paļaušanās uz Dieva žēlastību, kura Kristus dēļ ir piedāvāta visiem grēciniekiem Evaņģēlijā, dedzīgi noliedz pāvestieši. Tridentas koncils paziņo (Ses. VI, Kan. 12):

“Ja kāds saka, ka attaisnojošā ticība nav nekas cits, kā vien uzticēšanās (paļāvība) dievišķajai līdzcietībai, kura Kristus vārdā piedod grēkus, vai ka mēs tiekam attaisnoti vienīgi no žēlastības, tas lai ir nolādēts.”

Taču šeit nosodītā mācība, proti, ka pestījošā ticība pamatā ir sirds paļāvība ir skaidra Rakstu mācība (Rom.4:3-5; 10:9). Izteicieni “ticēt kādam, vai uz kādu” (πιστεύων εἰς τὸν υἱὸν, (Jņ.3:16, 18, 36); εἰς Χριστὸν (Gal.2:16)) nevar nozīmēt neko citu, kā vienīgi “paļauties,” “uzticēties” Dēlam, Kristum.

Tādēļ Apoloģijai ir taisnība, sakot (III, 183):

“Ticība ir ne tikai prāta zināšanas, bet arī gribas pārliecība, t.i., tā grib un saņem to, kas ir piedāvāts apsolījumā, proti, salīdzināšanu un grēku piedošanu.”

Un vēlreiz (IV [II], 48):

“Pestījošā ticība nav tikai vēsturiskas zināšanas, [..] bet ir paļaušanās uz Dieva apsolījumu, kurā Kristus dēļ tiek bez maksas piedāvāta grēku piedošana un attaisnošana.”

Visur, kur tiek noliegta bibliskā mācība, ka ticība pamatā ir uzticēšanās Evaņģēlija apsolījumiem, neizbēgami seko pāgāniskā mācība par pestīšanu pēc darbiem.

Tags: Augsburgas ticības apliecība Augsburgas ticības apliecības Apoloģija Kristīgā dogmatika mācība par pestījošo ticību

Continue Reading

« Piedošanas nebeidzamā svētība
Tēva labākās drānas jums »
                       

Ieskaties

Evaņģēlija izpratne - atjaunota
Vārds Jēzus
Dievs vai dievi?
Attaisnoti un šķīsti, paliekot Kristū

Atbildēt Atcelt atbildi

Lai komentētu, jums jāpiesakās sistēmā.

  • Aktuālākie
  • Komentētākie
  • Pasaulē garākā Bībele Pasaulē garākā Bībele
    • e-ziņas

    Pasaulē garākā Bībele

  • Kādēļ mūsu Pestītājam vajadzēja būt patiesam cilvēkam? Kādēļ mūsu Pestītājam vajadzēja būt patiesam cilvēkam?
    • e-mācība

    Kādēļ mūsu Pestītājam vajadzēja būt patiesam cilvēkam?

  • Pentakostāļu specifika Pentakostāļu specifika
    • e-raksti

    Pentakostāļu specifika

  • Gremdēties Dieva mīlestībā Gremdēties Dieva mīlestībā
    • e-apceres

    Gremdēties Dieva mīlestībā

  • Brālīga lūgšana Brālīga lūgšana
    • e-refleksijas

    Brālīga lūgšana

  • Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem
    • e-refleksijas

    Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem

  • Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”
    • e-ziņas

    Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”

  • Kas ir Svētais Gars?
    • e-mācība

    Kas ir Svētais Gars?

  • Nozīmīgs notikums
    • e-ziņas

    Nozīmīgs notikums

  • Tim Minchin: Pope Song
    • e-mūzika
    • e-video

    Tim Minchin: Pope Song

Atrodi

  • Bauslība un Evaņģēlijs
  • Baznīcas gada sprediķi vienuviet
  • Ilgi gaidītais latviešu sprediķu krājums
  • Lasāmviela ticības spēkam
  • Luteriskās ticības apliecības

Ienāc

  • Reģistrēties
  • Aizmirsi paroli

Līdzīgās e-publikācijas

  • Vārdi, kādos saukts Pestītājs, atklāj Viņa būtību
  • Kur rodas ticība?
  • Dieva Trīsvienības atzišanas labums
  • Kas var tikt pestīts?
  • Katoliska Baznīca
  • Baznīcas tālākie raksturojumi
  • Mācības par žēlastības līdzekļiem nozīme

Pēdējie komentāri

  • Roberto: “Viss iet uz galu, mūsu uzdevums ir rādīt vienīgo iespējamo ceļu uz nākamību (mūžīgo dzīvošanu), nevis radīt ideālu pasauli šeit…”
  • gviclo: “Šīs norises liecina par tendenci, kad pašsaprotamais kļūst nesaprotams jeb, kā citi to sauc - uzbrukums pamatvērtībām. Jēdzieni laulība, ģimene,…”
  • jean: “Jā, tāpat kā ikviens cilvēks, kas grēko un noliedz, ka grēko. Girgenzons savā skaidrojumā par 5. bausli to izsaka šādi:…”
  • Janis Karklins: “Piebilde iekavās: "Dievs neapstiprina tirānu netaisnību, nedz arī pieprasa, lai cilvēki uzskatītu netaisnību par taisnību. Tāpēc, lai gan Dievs noraida…”
  • jean: “Par ko šūmēšanās? Aborts ar atvieglojumiem (ko tas vispār nozīmē?!?) slikti, bet aborts bez atvieglojumiem (kā šķiet tas jau daudzus…”

RSS e – POLEMIKA

  • Par Jūdas vēstuli
  • Politiskās atšķirības. Vai to pamatā ir atšķirīga reliģiozitāte?
  • Par LELB arhibīskapa kalpošanas laiku

RSS Dieva vārds katrai dienai

  • Jņ.13:15
    Es jums priekšzīmi esmu devis, lai jūs darāt, kā Es jums esmu darījis.

ilustrētā baznīca

Eiro banknote ar Mārtiņu Luteru
Eiro banknote ar Mārtiņu Luteru

Animācijas filma

e-BAZNĪCĀ

  • e-apceres
  • e-aptaujas
  • e-audio
  • e-bildes
  • e-intervijas
  • e-joki
  • e-lūgšanas
  • e-mācība
  • e-mūzika
  • e-paziņojumi
  • e-poēzija
  • e-raksti
  • e-refleksijas
  • e-sprediķi
  • e-video
  • e-ziņas

Birkas

animācijas filma ASV Bauslības un Evaņģēlija noslēpumi Bībele Desmit Dieva baušļi Dienišķo lūgšanu gads Dienišķā maize Dieva Dēls Dieva likums Dieva mīlestība Dieva vārds Dieva Vārds katrai gada dienai Dieva žēlastība Dzīvības ceļš e-baznica.lv Es gribu dzīvot šīs dienas ar Tevi Gads kopa ar Dītrihu Bonhēferu grēks grēku piedošana Ikdienas meditācijas Jēzus Kristus Kristība Kristīgā dogmatika Kristīgā dzīve kristīgā mācība kristīgā mūzika Kristīgās ētikas un morāles rokasgrāmata kristīgā ētika Lasāmviela ticības spēkam Lutera citāti lūgšana Mazā katehisma skaidrojums Mārtiņš Luters par lūgšanu Piecas minūtes kopā ar Luteru Pāvila vēstules galatiešiem skaidrojums reliģiozā pasaule Svētais Gars Svētais Vakarēdiens Svētie Raksti Svēto Rakstu apceres katrai dienai ticība ticības realitāte Tēvreize velns
  • Aleksandrs Bite
  • Dītrihs Bonhēfers
  • Mārtiņš Luters
  • Georgs Mancelis
  • Ilārs Plūme
  • Markku Särelä
  • Karls F. V. Valters
  • Hermanis Zasse
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • Telegram
  • RSS
  • e-PASTS
Pārpublicējot obligāti jānorāda atsauce. Visas tiesības patur :: e-BAZNICA :: © 2007-2022


Posting....