Pārbaudīts ciešanu un pārdzīvojumu skolā

Noklausies šo e-publikāciju

Bet pie Tevis es palieku vienumēr, Tu mani turi pie manas labās rokas, Tu mani vadi pēc Sava prāta un beidzot mani uzņemsi godībā. [Ps.73:23-24]

Asafs apliecina savu stingro apņemšanos vienmēr palikt pie Tā Kunga.

Šajos vārdos nav tikai mirkļa entuziasms. Asafs nerunā vieglprātīgi. Nē, viņš runā kā vīrs, kurš gājis cauri daudziem pārbaudījumiem, šaubām un mulsuma brīžiem.

Asafs pats to atklāj šajā psalmā, vispirms paužot dusmas par bezdievju šķietamo veiksmi un panākumiem, proti – ka sekmes šajā dzīvē gūst cilvēki, kam nerūp Dievs un tuvākais, savukārt dievbijīgie cieš bēdas un pārbaudījumus.

Asafam ir ļoti grūti un nepatīkami to vērot, tāpēc viņš jūt kārdinājumu Dievam iebilst. Viņš saka: “Veltīgi es esmu paturējis šķīstu savu sirdi un mazgājis nevainībā savas rokas ..” [Ps.73:13].

Ar šādām domām nav viegli samierināties.

Taču par spīti visam Asafs joprojām vēlējās palikt pie Dieva. Šaubas un pārbaudījumi viņa ticību nemazināja. Asafs zināja, kāpēc viņa ticība neizsīka: Tas Kungs viņu turēja pie Savas labās rokas. Lai arī daudz kas šķita smags un nepanesams, viena lieta palika nemainīga: Tas Kungs ir satvēris un pieņēmis mani kā Savu bērnu, un es par to nešaubos!

Patiesi ir brīnišķīgi, kad cilvēks pirmoreiz nāk pie slēdziena: es gribu būt kristietis un Dieva bērns. Lai Dievs svētī ikvienu šādu lēmumu! Taču daudzkārt iespaidīgāka ir tāda cilvēka liecība, kurš, pārbaudīts ciešanu un pārdzīvojumu skolā, vēl aizvien apliecina savu apņemšanos palikt pie Tā Kunga.

Lai Dievs mums ikvienam palīdz pārbaudījumu laikā, ka mēs nekad neaizmirstam sava Kunga uzticību un gaidāmo godību!