Skip to content
28. maijs, 2022
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • Telegram
  • RSS
  • e-PASTS

e – BAZNĪCA ✞

Grēka alga ir nāve, bet Dieva balva ir mūžīga dzīvība Kristū Jēzū, mūsu Kungā.

Primary Menu
  • e-kontakti
  • e-projekts
  • e-ARHĪVS
  • e-POLEMIKA
  • e-BĪBELE
  • e-BĻJ
  • E-LTA
  • e-AFIŠA

178. Kādas divas dabas ir apvienotas mūsu Pestītājā?

  • Sākums
  • Par nebrīvo gribu
  • e-refleksijas

Par nebrīvo gribu

Reinhards Slenczka

“Svētais Gars nav nekāds skeptiķis, Viņš mūsu sirdīs nav ierakstījis nedz šaubas, nedz arī kādus subjektīvus uzskatus, bet gan saistošus izteikumus, kas ir drošāki un nesatricināmāki nekā pati dzīve un visa pieredze.”

par nebrīvo gribu

“Apustulis Pāvils saka: ‘:.ar muti liecina, tai gūtu pestīšanu.” (Rom.10:10) Un Kristus: “Tad nu ikvienu, kas Mani apliecinās cilvēku priekšā, arī Es apliecināšu sava debesu Tēva priekšā.” (Mt.10:32) Nekas kristiešos nav pazīstamāks un netiek vairāk svinēts kā drošā apliecība. Bet, ja tu šīs drošās apliecības tēzes atceļ, tad tu ar to esi atcēlis visu kristietību.”

Lielais strīds starp Luteru un Roterdamas Erasmu par brīvo gribu līdz pat mūsdienām ir pareizas teoloģijas izpratnes pārbaudes akmens. Vēl vairāk- tas ir stipras ticības pārbaudes akmens, kurš nepastāv no jautājumiem un iespējām, bet kuru radījis Svētais Gars un kuru balsta vārds un sakramenti (2.Kor.12:1-3).

Erasms, izglītotais humānists, kura sirdij baznīcas reforma bija ļoti tuva, – lai Bībeli atkal noliktu centrā, viņš bija izdevis Jaunās Derības tekstu grieķu valodā, bet pēc tam Luters Jauno Derību pārtulkoja vācu valodā. Erasma mērķis bija zināma kristīgā filozofija, kas izpaustos pēc Rakstiem veidots dzīvesveids visām kārtām, no firstiem līdz zemniekiem. Lai to īstenotu, bija jāpazīst Svētie Raksti un to mācība jāievieš dzīvesveidā, tādējādi īstenojot un demonstrējot priekšzīmīgu kristīgu morāli.

Luters savā 1518.gada Heidelbergas disputā bija izvirzījis tēzi:

“Brīvā griba pēc grēkā krišanas ir lieta, kam ir vienīgi nosaukums, bet nav satura, un, ja cilvēks dara to, kas mīt viņā, tad viņš izdara nāves grēku.”

Tas, ka cilvēks pakļauts grēka varai, ir stāvoklis, no kura viņš pats atbrīvoties nespēj, arī tad, ja mēs visi gribam tīk to labo, kas līdzinās tam, ka mums visiem neizbēgama ir nāve, lai kā mēs arī vēlētos no tās izbēgt.

Šī tēze piederēja pie pāvesta Leona X nosodītajām tēzēm Lutera rakstos, kuras lielākoties bija vērstas uz jautājumu, kas cilvēkam jādara un ko tas var izdarīt, lai kļūtu pestīts, t. i., lai viņš tiktu izglābts gaidāmajā tiesa un iemantotu mūžīgo dzīvību.

Nav grūti pamanīt, ka apgalvojumam, ka cilvēks šeit vispār neko nespēj izdarīt, var būt tīri praktiskas sekas attiecībā uz dzīvesveidu. Tas var rosināt vienaldzību un patvaļu; tas katrā ziņa var arī apdraudēt baznīcai svarīgas funkcijas, tādas kā grēkatlaidas, labdarību, ziedojumus, no kā atkarīgas baznīcas finanses. Kam gan vajadzīga baznīca, ja tiekšanās pēc labā un paklausība Dieva baušļiem un baznīcas kārtībai un rīkojumiem galu galā tik un tā nav izšķiroši pestīšanai un tādēļ ir bezjēdzīgi.”.. tad jau tik ēdīsim un dzersim, jo rīt mums jāmirst.” (1.Kor.15:32; Jes.22:13) Šajos iebildumos runa pamatā ir par baznīcas ārējo varu, ciktāl tā organizatoriski un morāliski kalpo sabiedriskajai iekārtai un līdz ar to tātad arī valstij. Šie iebildumi nav jauni, tie pavada visu baznīcas vēsturi no tās aizsākumiem līdz pat mūsdienām, un tie mūsu prātam ir visnotaļ izprotami,

Lutera rakstus caurvij līdzīgi asi izteikumi kā, piemēram:

“Brīvajai gribai ārpus žēlastības nav savu taisnošanas spēju, tā neizbēgami pakļauta grēkam.”

“Cilvēka griba bez apžēlošanas nav brīva, tā kalpo grēkam, visnotaļ ne nelabprāt.”

“Brīvā griba ir vieni vienīgi meli.”

Strīds par šo tematu visos laikos un, zināms, tāpat arī katrā cilvēkā noved pie psiholoģiskiem apsvērumiem jautājumā par un pret. Bet Luteram un Erasmam domstarpības pastāvīgi norisinājās par vienas vai otras tēzes pierādījumu Rakstos, un Erasms šeit, kā arī bieži citos jautājumos pārstāv samiernieciskus uzskatus: cilvēks nevar un nedrīkst pētīt Dieva noslēpumus. Tā kā Rakstos sastopami pretrunīgi uzskati, tad par tiem arī nevajadzētu izvirzīt nekādus noteiktus apgalvojumus. Būtu jāpakļaujas baznīcas mācības autoritātēm; tas tad arī būtu uzskats Bet tieši to Luters enerģiski noraida, norādot, ka nav par to, ka cilvēkam būtu jāizšķiras par Dievu, bet gan Dievs izšķiras par sava Dēla atdošanu par cilvēku. Viņš to formulē šādi:

“Tādēļ kristietim īpašā veidā jāzina – un tas ir nepieciešams pestīšanai -, ka Dievs ne gadījuma pēc iepriekš zina, bet gan ka ar savu negrozāmo un mūžīgo, nekļūdīgo gribu Viņš visas lietas paredz un izlemj, un īsteno.”

Šo teikumu īsti izprast var tikai tad, ja ņem vērā tā daudzos pamatojumus Rakstos, piemēram: “Un tas, kas izpēta sirdis, zina, kas Garam padomā, tādēļ, ka Gars pēc Dieva prāta iestājas par svētajiem. Un mēs zinām, ka tiem, kas Dievu mīl un kas pēc Viņa iepriekšējā nodoma ir aicināti, viss nāk par labu. Tos, par kuriem Dievs jau iepriekš ir lēmis, Viņš arī noteica izveidot līdzīgus sava Dēla tēlam, lai Viņš būtu pirmdzimtais daudzu brāļu vidū. Un par kuriem Viņš jau iepriekš ir noteicis, tos Viņš arī aicina, un, kurus aicina, tos arī attaisno, un, kurus attaisno, tos arī pagodina. Ko lai mēs par to sakām? Ja Dievs ir par mums, kas būs pret mums? Kā tad Viņš, kas savu paša Dēlu nav saudzējis, bet atdevis Viņu par mums visiem, līdz ar Viņu mums nedāvās arī visas lietas?” (Rom.8:27-32)

Mūsu saprātam šis formulējums vai nu nozīmē fatālismu, kas liek pakļauties liktenim, kismetam, kā to māca islāms, vai arī cilvēks nokļūst augstprātīgos vai arī izmisīgos spaidos, mēģinot saviem spēkiem uzturēt pasauli un atjaunot paradīzi zemes virsū.

Bet šeit tad Luters nedod mieru ar savu neatlaidīgo jautājumu: kāpēc tad Kristus dzimis cilvēks, nomiris pie krusta un uzkāpis debesīs? Erasmam viņš pārmet, ka tas Kristus personu un Viņa darbu atstāj pilnīgi novārtā. Kristietības būtība tad nomāc skatu uz Kristus personu un Viņa veikumu, ko atkal un atkal varam sastapt kristietībā, ja tiek saprasta kā sabiedriski politisks uzdevums.

Taču šajā vietā gari šķiras, kā toreiz, tā tagad. Šeit runa galu galā ir par to, vai Dievs ar savu vārdu darbojas mūsos, cilvēkos, vai arī mēs, cilvēki, Dieva vārdu pielāgojam saviem priekšstatiem un vēlmēm. Taču tas nav teoloģisko virzienu jautājums; drīzāk runa ir par neatceļamo pretrunu – vai kristīgā ticība ir mācība par labu dzīvesveidu un labklājību, vai arī tās būtība ir vēstījums par to, ka ar. Jēzus Kristus nāvi un augšāmcelšanos cilvēki tiek atsvabināti no samaitājošajām varām, no grēka, nāves un velna, un tiek vesti atpakaļ sadraudzībā ar Dievu. Šeit izšķiras tas, vai cilvēks ir kristietis, kurš paļāvībā uz Kristus personu, Viņa vārdiem un darbiem tic un dzīvo, vai arī viņš ir kristīgs tikai vārda pēc, pārstāvot kristīgās vērtības un tradīcijas.

Tags: cilvēka brīvā griba Erasms Heidelbergas disputs kristietības būtība Mārtiņš Luters Par gribas verdzību pēc grēkā krišanas

Continue Reading

« Caur Kristu Tēvs mūs mīl, bet bez Viņa – ienīst
Izglītība un apmācība kristiešiem »
                       

Ieskaties

Kur ir krustceles?
Mācīties lūgt
Bauslība un Evaņģēlijs Dieva vārdā
Atklāj kāds bija e-BAZNĪCAs tapšanas iemesls

Atbildēt Atcelt atbildi

Lai komentētu, jums jāpiesakās sistēmā.

  • Aktuālākie
  • Komentētākie
  • kadel-musu-pestitaja-vards-ir-jezus Kādēļ mūsu Pestītāja vārds ir Jēzus?
    • e-mācība

    Kādēļ mūsu Pestītāja vārds ir Jēzus?

  • Lai mēs būtu patiesi kristieši Lai mēs būtu patiesi kristieši
    • e-refleksijas

    Lai mēs būtu patiesi kristieši

  • Dzīvības sargāšana Dzīvības sargāšana
    • e-raksti

    Dzīvības sargāšana

  • Dievs sagaida mīlestības darbus pret tuvākajiem Dievs sagaida mīlestības darbus pret tuvākajiem
    • e-apceres

    Dievs sagaida mīlestības darbus pret tuvākajiem

  • Ar pateicību par mazumu Ar pateicību par mazumu
    • e-refleksijas

    Ar pateicību par mazumu

  • Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem
    • e-refleksijas

    Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem

  • Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”
    • e-ziņas

    Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”

  • Kas ir Svētais Gars?
    • e-mācība

    Kas ir Svētais Gars?

  • Nozīmīgs notikums
    • e-ziņas

    Nozīmīgs notikums

  • Tim Minchin: Pope Song
    • e-mūzika
    • e-video

    Tim Minchin: Pope Song

Atrodi

  • Bauslība un Evaņģēlijs
  • Baznīcas gada sprediķi vienuviet
  • Ilgi gaidītais latviešu sprediķu krājums
  • Lasāmviela ticības spēkam
  • Luteriskās ticības apliecības

Ienāc

  • Reģistrēties
  • Aizmirsi paroli

Līdzīgās e-publikācijas

  • Baznīcu iesvēta par sinagogu
  • Mazi bērni ar sakramentu top uzņemti baznīcā
  • 10 pasaules modernākie dievnami
  • Kādas vietējās draudzes un draudžu asociācijas pastāv patlaban?
  • Cilvēces tēls
  • Glābšanas stunda
  • Vandaļi vēršas pret baznīcām

Pēdējie komentāri

  • Roberto: “Viss iet uz galu, mūsu uzdevums ir rādīt vienīgo iespējamo ceļu uz nākamību (mūžīgo dzīvošanu), nevis radīt ideālu pasauli šeit…”
  • gviclo: “Šīs norises liecina par tendenci, kad pašsaprotamais kļūst nesaprotams jeb, kā citi to sauc - uzbrukums pamatvērtībām. Jēdzieni laulība, ģimene,…”
  • jean: “Jā, tāpat kā ikviens cilvēks, kas grēko un noliedz, ka grēko. Girgenzons savā skaidrojumā par 5. bausli to izsaka šādi:…”
  • Janis Karklins: “Piebilde iekavās: "Dievs neapstiprina tirānu netaisnību, nedz arī pieprasa, lai cilvēki uzskatītu netaisnību par taisnību. Tāpēc, lai gan Dievs noraida…”
  • jean: “Par ko šūmēšanās? Aborts ar atvieglojumiem (ko tas vispār nozīmē?!?) slikti, bet aborts bez atvieglojumiem (kā šķiet tas jau daudzus…”

RSS e – POLEMIKA

  • Par Jūdas vēstuli
  • Politiskās atšķirības. Vai to pamatā ir atšķirīga reliģiozitāte?
  • Par LELB arhibīskapa kalpošanas laiku

RSS Dieva vārds katrai dienai

  • Ps.146:3
    Nepaļaujaties uz lieliem kungiem, uz cilvēku bērniem, kas nekā nevar palīdzēt.

ilustrētā baznīca

Pāvests Merilina Monro lomā
Pāvests Merilina Monro lomā

Animācijas filma

e-BAZNĪCĀ

  • e-apceres
  • e-aptaujas
  • e-audio
  • e-bildes
  • e-intervijas
  • e-joki
  • e-lūgšanas
  • e-mācība
  • e-mūzika
  • e-paziņojumi
  • e-poēzija
  • e-raksti
  • e-refleksijas
  • e-sprediķi
  • e-video
  • e-ziņas

Birkas

animācijas filma ASV Bauslības un Evaņģēlija noslēpumi Bībele Dienišķo lūgšanu gads Dienišķā maize Dieva Dēls Dieva likums Dieva mīlestība Dieva vārds Dieva Vārds katrai gada dienai Dieva žēlastība Dzīvības ceļš e-baznica.lv Es gribu dzīvot šīs dienas ar Tevi Gads kopa ar Dītrihu Bonhēferu grēks grēku piedošana Ikdienas meditācijas Jēzus Kristus Kristība Kristīgā dogmatika Kristīgā dzīve kristīgā mācība kristīgā mūzika Kristīgās ētikas un morāles rokasgrāmata kristīgā ētika Lasāmviela ticības spēkam Lutera citāti lūgšana Mazā katehisma skaidrojums Mārtiņš Luters Par kristīgās ticības apliecinājumu par lūgšanu Piecas minūtes kopā ar Luteru Pāvila vēstules galatiešiem skaidrojums reliģiozā pasaule Svētais Gars Svētais Vakarēdiens Svētie Raksti Svēto Rakstu apceres katrai dienai ticība ticības realitāte Tēvreize velns
  • Aleksandrs Bite
  • Dītrihs Bonhēfers
  • Mārtiņš Luters
  • Georgs Mancelis
  • Ilārs Plūme
  • Markku Särelä
  • Karls F. V. Valters
  • Hermanis Zasse
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • Telegram
  • RSS
  • e-PASTS
Pārpublicējot obligāti jānorāda atsauce. Visas tiesības patur :: e-BAZNICA :: © 2007-2022


Posting....