Skip to content
27. janvāris, 2023
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • LinkedIn
  • Telegram
  • RSS

e – BAZNĪCA ✞

Grēka alga ir nāve, bet Dieva balva ir mūžīga dzīvība Kristū Jēzū, mūsu Kungā.

Primary Menu
  • e-kontakti
  • e-projekts
  • e-ARHĪVS
  • e-POLEMIKA
  • e-BĪBELE
  • e-BĻJ
  • E-LTA
  • e-AFIŠA

63. Kad mēs godājam vecākus?

  • Sākums
  • Par desmit baušļiem
  • e-mācība

Par desmit baušļiem

Dr.Mārtiņš Hemnics

KO DOMĀ VAI SAPROT AR BAUSLĪBU TAD, KAD JAUNAJĀ DERĪBĀ TO SLUDINA UN MĀCA KRISTIEŠIEM?

Ar to saprot desmit baušļus. Jo, kad Kristus un Pāvils piemin bauslību, tad viņi ar to domā desmit baušļus (Mt. 5, 19, Lk. 10, Rom. 7, 13).

KAS PAR MĀCĪBU IR DESMIT BAUŠĻI?

Morāles likuma definīcija jāņem ex Locis et Examine Dr. Philippi.

VAI ŠIE DESMIT BAUŠĻI IR ARĪ JĀSLUDINA UN JĀMĀCA KRISTIEŠIEM JAUNAJĀ DERĪBĀ?

Jā, jo Kristus un Pāvils to ir darījuši (Mt. 5., Rom. 7., un 13.).

BET KRISTUS TAČU IR LICIS SLUDINĀT TIKAI EVAŅĢĒLIJU (MK. 16.)

Šai vietā par Evaņģēliju sauc visu dievišķā vārda mācību kopumā, kuras pamatlietas Kristus nosauc šādi: atgriešanās un grēku piedošana (Lk. 24), Pāvils: atgriešanās pie Dieva un ticība mūsu Kungam Jēzum Kristum (Ap. d. 20). Bet atgriešanās, tas ir – grēku un Dieva dusmu atzīšana – patiešām nav vis Evaņģēlija, bet gan bauslības mācība.

BET KAM TAS IR DERĪGI VAI NEPIECIEŠAMI – AR BAUSLĪBU NOSODĪT GRĒKUS UN DRAUDĒT AR DIEVA DUSMĀM, JO GALU GALĀ IR TAČU TĀ, KA DIEVS GRIB PIEDOT GRĒKUS UN PIEŅEMT GRĒCINIEKUS ŽĒLASTĪBĀ? KĀPĒC TAD UZREIZ NESĀK AR EVAŅĢĒLIJU?

Mt. 9.: “Ne veseliem vajaga ārsta, bet slimiem”, tas ir, Evaņģēlijs tiek sludināts nabaga, bauslības salauztajām sirdīm (Lk. 4, Jes. 61 un 66). Jo farizejiska sirds domā, ka tai nav vajadzīgs Evaņģēlijs vai Kristus. Tāpēc caur bauslību jātiek sagatavotam ceļam Kungam Kristum, lai farizejiem tiktu parādīts, cik veltīgi ir viņu pestīšanas darbi, un ka viņi nenopelna nekā cita kā tikai dusmas, bet pārdrošajiem tiek atklāts, cik šausmīgi ir viņu grēki Dieva priekšā un ka viņi atrodas zem Dieva dusmām un pazušanā, lai tā viņi kļūtu visnotaļ izsalkuši un izslāpuši pēc taisnības, kuru Evaņģēlijs atklāj Kristū utt.

EVAŅĢĒLIJĀ, TAS IR, KRISTUS CIEŠANĀS, TAČU DAUDZ SKAIDRĀK VAR PARĀDĪT UN REDZĒT, CIK ŠAUSMĪGA LIETA IR GRĒKI UN CIK SMAGAS IR DIEVA DUSMAS, KĀ SAKA SVĒTAIS BERNARDS: ES TAM NEKAD NETICĒTU, JA ES TO NEBŪTU REDZĒJIS PIE DIEVA DĒLA, – TĀTAD TE PAT NAV VAJADZĪGA BAUSLĪBAS MĀCĪBA

Atklāt grēkus tā, lai varētu atzīt, kas ir vai nav grēks, kā arī izteikt pār mums Dieva dusmu un pazušanas spriedumu, – tas nav Evaņģēlija, bet gan bauslības amats (Rom. 3 un 4, 2. Kor. 3). Bet tā kā Evaņģēlijs māca, ka Kristus mūs ir atpestījis un salīdzinājis ar Tēvu, tad tas arī rāda, no kā Kristus mūs atpestī, proti – no bauslības lāsta (Gal. 4), kā Viņš ir nopelnījis mums salīdzināšanu, proti – Viņš ir piepildījis bauslību, būdams nolikts zem tās, un nesot mūsu grēkus un Dieva dusmas. Tātad Evaņģēlijs izskaidro bauslības mācību, parādot Kristū, kāda smaga, nepanesama lieta Dieva tiesas priekšā ir grēki un sods par grēkiem; jo Evaņģēlijs māca, ka Kristus to ir par mums darījis, nolikts zem bauslības (Gal. 4). Un tomēr paliek skaidra atšķirība starp bauslību un Evaņģēliju, jo Evaņģēlijs sludina, ka Dievs mūsu pestīšanai un salīdzināšanai ir nolicis Savu Dēlu zem bauslības, uzlicis Viņam mūsu grēkus, izgāzis pār Viņu Savas dusmas un lāstu, ko esam pelnījuši mēs: bet bauslība uzliek sodu par mūsu grēkiem nevis kādam citam, bet gan mums pašiem. Ja mēs nesatveram Kristus salīdzināšanu, Bauslība dusmu un lāsta spriedumu mūsu grēku dēļ izsaka pār mums mūsu pazudināšanai.

TĀTAD BAUSLĪBA IR JĀSLUDINA TĀPĒC, LAI ĻAUDIS CAUR TO KĻŪTU TAISNI UN SVĒTLAIMĪGI?

Nē, jo caur bauslību neviens nekļūs taisns Dieva priekšā; pat bauslības darbi ir zem lāsta, jo nav tādas bauslības, kura darītu dzīvu (Gal. 3 un 4).

BET MOZUS TAČU SAKA PAR BAUSLĪBU: ES ESMU JŪSU PRIEKŠĀ NOLICIS DZĪVĪBU UN NĀVI, SVĒTĪBU UN LĀSTU (5. MOZ. 30); TĀPAT ARĪ KRISTUS: DARI TO UN TU DZĪVOSI (MT. 19, LK.10); UN PĀVILS: KAS DARA BAUSLĪBAS DARBUS, TIE DIEVA PRIEKŠĀ KĻŪST TAISNI (ROM. 2); LIKUMS IR DOTS DZĪVĪBAI (ROM. 7)

Bauslība tur mūs šādas tīras, svētas, pilnīgas taisnības priekšā. Kam tāda būtu un kurš to turētu, tas, kā skan bauslības apsolījumi, neapšaubāmi, būtu svētlaimīgs un taisns Dieva priekšā. Bet par to, ka neviens caur bauslību nekļūst taisns un svētlaimīgs, nav vainojama bauslība, it kā tā mācītu par ļauniem vai nepilnīgiem darbiem, bet tā tiek padarīta nevarīga caur miesu, kura nespēj turēt bauslību (Rom. 8, Ap. d. 7).

TOMĒR ATJAUNOTAJAM CILVĒKAM CAUR SVĒTĀ GARA DARBĪBU IR NE VIEN ĀRĒJĀ, BET ARĪ IEKŠĒJĀ PAKLAUSĪBA BAUSLĪBAI (ROM. 7) – KĀPĒC TAD VIŅŠ NEVARĒTU TURĒT BAUSLĪBU?

Bauslība neprasa aptraipītu, sadalītu paklausību, bet, kā to vēsta pirmais un pēdējais bauslis tik tīru un pilnīgu, lai tā būtu no visas dvēseles un lai tur nebūtu klāt nekādas ļaunas iekāres. Bet par to, ka arī svētie šajā dzīvē nesasniedz tādu pilnību, sūdzas Pāvils (Rom. 7) un Dāvids (Ps. 130, 143.). Bet bauslības spriedums nu ir tāds – ja kaut kā pietrūkst, ja cilvēks neturas pie visa, kas rakstīts bauslībā, tad viņš ir pilnībā vainīgs un zem lāsta (Gal. 3, Jēk. 2). Šī iemesla dēļ bauslība nevar padarīt taisnu, un, ja mēs negribam tikt pazudināti, tad mums ir vajadzīga cita taisnība.

KĀPĒC TAD IR JĀSLUDINA BAUSLĪBA?

Pirmkārt tāpēc, lai ļaudis no tās mācītos atzīt savus daždažādos, smagos grēkus un kādu šausmīgu Dieva spriedumu viņi caur tiem ir sev uzkrāvuši, proti – viņi atrodas zem Dieva dusmām un lāsta uz mūžīgo pazušanu, ja vien viņiem caur Kristu netiek palīdzēts: lai viņi atgrieztos no grēkiem – lai viņi bītos Dieva dusmu un alktu pēc patiesā ārsta (2. Kor. 3, Ecēh. 18, Mt. 9).

Otrkārt tāpēc, lai atgrieztajiem būtu regula, kas norādītu tos Dievam tīkamos darbus, kas ticīgajiem jādara, Viņam kalpojot (5. Moz. 13, Ecēh. 20, Rom. 13, Kol. 2).

Tags: atbildes uz kristiešu jautājumiem Enhiridions kristīgās mācības rokasgrāmata

Continue Reading

« Par grēku
Par Dieva bauslību vispār »
                       

Ieskaties

Kristus valstības daba
Bībeles esences sastāvs
Kā Kristus tevi atpestīja arī no sātana varas?
Par grēksūdzi un absolūciju

Atbildēt Atcelt atbildi

Lai komentētu, jums jāpiesakās sistēmā.

  • Aktuālākie
  • Komentētākie
  • Maldi attiecībā uz Kristus Ķēnišķo amatu Maldi attiecībā uz Kristus ķēnišķo amatu
    • e-raksti

    Maldi attiecībā uz Kristus ķēnišķo amatu

  • Noslēpumainais Cilvēks Noslēpumainais Cilvēks
    • e-bildes

    Noslēpumainais Cilvēks

  • Pārvarēt ar aizlūgšanu Pārvarēt ar aizlūgšanu
    • e-refleksijas

    Pārvarēt ar aizlūgšanu

  • Ticēt Jēzus teiktajam Ticēt Jēzus teiktajam
    • e-refleksijas

    Ticēt Jēzus teiktajam

  • Grēka vidū Grēka vidū
    • e-apceres

    Grēka vidū

  • Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem
    • e-refleksijas

    Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem

  • Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”
    • e-ziņas

    Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”

  • Kas ir Svētais Gars?
    • e-mācība

    Kas ir Svētais Gars?

  • Nozīmīgs notikums
    • e-ziņas

    Nozīmīgs notikums

  • Tim Minchin: Pope Song
    • e-mūzika
    • e-video

    Tim Minchin: Pope Song

Atrodi

  • Bauslība un Evaņģēlijs
  • Baznīcas gada sprediķi vienuviet
  • Ilgi gaidītais latviešu sprediķu krājums
  • Lasāmviela ticības spēkam
  • Luteriskās ticības apliecības

Ienāc

  • Reģistrēties
  • Aizmirsi paroli

Līdzīgās e-publikācijas

  • Kas ir bauslība un Evaņģēlijs?
  • Par īsto izšķiršanu starp Bauslību un Evaņģēliju
  • Dievs ietekmē jūs caur bauslību un Evaņģēliju
  • Līdzība starp Bauslību un Evaņģēliju
  • Kāda ir bauslības un evaņģēlija atšķirība?
  • Bausība un Evaņģēlijs iedarbojas atšķirīgi
  • Vai tad arī Evaņģēlijs nav Dieva vārds?

Pēdējie komentāri

  • Janis Karklins: “Interesanti.”
  • Roberto: “Koncertu programma: Pirmajos Ziemassvētkos: 14.00 Normunds Pauniņš (grupa “Otra Puse”) 15.00 Grupa “My Radiant You” 16.00 Grupa “Jorspeis” Otrajos Ziemassvētkos:…”
  • Roberto: “Ja mūsu redzes lokam paslīdējis garām kāds latviskais kristīgais youtube kanāls ar 1000+ abonentiem, tad lūdzu ierakstiet tā nosaukumus /…”
  • talyc: “Jeb līdzīgi, kur divi pagāni savā starpā spriež tā: 1.,,paldies-dievam, ka Dieva nav, jo ja..." 2. ,,jā, jo ja Dievs…”
  • Roberto: “Ir krievēm ne tikai tādi sievu vārdi - ticība (vera), cere (naģa), mīla (ļubov), bet ir arī brīve (vaļa)”

RSS e – POLEMIKA

  • Chat GPT
  • Dievs Svētī Latviju, Mūs Dārgo Tēviju ... kāpēc mums ir tāda himna?
  • Par zemes plakanumu

RSS Dieva vārds katrai dienai

  • Ps.1:3
    Tas ir kā koks stādīts pie ūdens upēm, kas savus augļus nes savā laikā, un viņa lapas nesavīst.

ilustrētā baznīca

Pirmā pārvietojamā baznīca
Pirmā pārvietojamā baznīca

Animācijas filma

e-BAZNĪCĀ

  • e-apceres
  • e-aptaujas
  • e-audio
  • e-bildes
  • e-intervijas
  • e-joki
  • e-lūgšanas
  • e-mācība
  • e-mūzika
  • e-paziņojumi
  • e-poēzija
  • e-raksti
  • e-refleksijas
  • e-sprediķi
  • e-video
  • e-ziņas

Birkas

1. Mozus grāmatas skaidrojums animācijas filma ASV Bauslības un Evaņģēlija noslēpumi Bībele Desmit Dieva baušļi Dienišķo lūgšanu gads Dienišķā maize Dieva Dēls Dieva likums Dieva mīlestība Dieva vārds Dieva Vārds katrai gada dienai Dieva žēlastība Dzīvības ceļš e-baznica.lv Es gribu dzīvot šīs dienas ar Tevi Gads kopa ar Dītrihu Bonhēferu grēks grēku piedošana Ikdienas meditācijas Jēzus Kristus Kristība Kristīgā dogmatika Kristīgā dzīve kristīgā mācība kristīgā mūzika Kristīgās ētikas un morāles rokasgrāmata kristīgā ētika Lasāmviela ticības spēkam Lutera citāti lūgšana Mazā katehisma skaidrojums Mārtiņš Luters par lūgšanu Piecas minūtes kopā ar Luteru Pāvila vēstules galatiešiem skaidrojums Svētais Gars Svētais Vakarēdiens Svētie Raksti Svēto Rakstu apceres katrai dienai ticība ticības realitāte Tēvreize velns
  • Aleksandrs Bite
  • Dītrihs Bonhēfers
  • Mārtiņš Luters
  • Georgs Mancelis
  • Ilārs Plūme
  • Markku Särelä
  • Karls F. V. Valters
  • Hermanis Zasse
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • LinkedIn
  • Telegram
  • RSS
Pārpublicējot obligāti jānorāda atsauce. Visas tiesības patur :: e-BAZNICA :: © 2007-2023


Posting....