Par Bauslību un Evaņģēliju

Ja runājam par glābšanas ceļu, mums īpaši jāpievērš uzmanība dažām Dieva Vārda patiesībām. Tās galvenokārt attiecas uz Bibeles vēsti par Bauslību un Evaņģēliju.

Jautājot Bībelei: “Kā cilvēks var tikt glābts?” – mēs atklājam, ka Svētie Raksti uz šo jautājumu nedod vienu, bet vairākas atbildes, turklāt is atbildes atšķiras viena no otras kā uguns un ūdens vai diena un nakts.

Ko saka Dieva Likums?

Bibele saka: “Sargājiet manus likumus un manas taisnās tiesas; ikviens cilvēks, kas to darīs, tas to dēļ dzīvos.” Tā teica Mozus. (3.Moz.18:5) Tā teica Jēzus. (Lk.10:28) Ari Pāvils teica to pašu. (Gal.3:12) Ja Bibele saka “dari to”, tas nenozīmē – “dari to, cik labi tu vari ar Dieva palīgu”. Nē, prasiba ir tik stingra, ka rīcībai jābūt absolūti pilnīgai un attieksmei – bez vismazākā savtīguma. Nepietiek ar labo darbu kolekcionēšanu. Tāpēc Svētie Raksti notiesā cilvēku, kurš cenšas pildīt baušļus, taču nav spējīgs to izdarit pilnīgā veidā. “Kas visu bauslību pilditu, bet grēkotu pret vienu bausli, tas ir noziedzies pret visiem.” (Jēk.2:10) Tada ir Bauslības prasība.

Ko saka Evaņģēlijs?

jus esat pestiti ticībā, un tas nav no jums, tā ir Dieva dāvana. Ne ar Evaņģēlijs saka: mēs esam glābti bez jebkādiem darbiem. “No žēlastības darbiem, lai neviens nelielītos.” (Ef.2:8-9; Jes.55:1) Šeit ir runa nevis par došanu, bet par saņemšanu. Šeit nav runa par bezgrēcību, gluži pretēji-mēs tiekam aicināti kā nabagi, noguruši un izmisuši. (Mt.11:28) Kamēr Bauslība pieprasīja absolūti pilnīgu rīcību kā priekšnoteikumu, lai tuvotos Dievam, Evaņģēlijs, gluži pretēji, aicina visus nepilnīgos, muitniekus un grēciniekus, kroplos un aklos, visus, kuriem nav nekā, ar ko lepoties. Tāds ir Evaņģēlijs.

Gan Bauslība, gan Evaņģēlijs ir Dieva Vārds. Tāpēc tie jāsludina Dieva draudzē virs zemes, tai jābūt arī liecībai pasaulē. Ir svarīgi abas daļas pasludināt pareizās attiecībās.