Nepareizs balsojums

Bētlemes lauki. Kristus dzimšanas nakts. Eņģeļu balsis pieskandina debesis. Gani steidzas, lai ieraudzītu bērniņu Jēzu, un atgriežas gavilēdami ar mieru savās sirdīs. Miers ir arī pār Israēlu. Tomēr pēc tam seko Belmēmes bērnu masu slepkavība.

Vasarssvētkos Svētais Gars atnesa sirdsapziņas mieru trīs tūkstošiem cilvēku, bet to pavada neticīgās pasaules naids un vajāšanas. Ziemassvētku gars izplēnē nākamajā dienā – sv.Stefana dienā. Stefana un Betlēmes nevainīgo bērnu noslepkavošana liek mums atzīt satraucošu patiesību – ārējs miers ilgst tika mirkli.

Pasaule nepieņem Miera Lielkungu, bet drīzāk vēlas palikt Dieva ienaidnieki. Tādēļ tā ir arī naidīga pret miera vēsts nesējiem.

Tarsietis Sauls bija kā traks pret kristiešiem. Viņš novēroja Stefana nomētāšanu ar akmeņiem, kurš mira ar samierināšanās vārdiem uz savām lūpām: “Kungs, nepielīdzini tiem šo grēku!” [Ap.d.7:60] Tomēr tajā brīdī šī lūgšana neietekmēja Saulu. Viņš bija pārliecināts, ka viņam jāturpina cīņa pret Jēzus Nācarieša vārdu. Viņš nejuta ne mazākos sirdsapziņas pārmetumus.

Viņš saņēma pilnvaru no augstā priestera, un apcietināja daudz svēto. Romieši piešķīra Jūdu augstajam priesterim un Sinedrijam pārvaldes tiesības Jūdu iekšējās lietās. Sauls tika pieņemts kā Sinedrija loceklis būdams ļoti jauns.

Vēlāk Pāvils liecināja par agrīno Saulu: “Saņēmis pilnvaras no augstajiem priesteriem, es esmu daudz svēto ieslēdzis cietumā, un, kad viņus nomaitāja, man tas bija pa prātam.” [Ap.d.26:10] Kad viņš to sacīja, tā vairs nebija dižošanās, bet drīzāk grēku nožēla. Miera vēsts bija ienākusi Pāvila sirdī. Viņš nespēja vairs vajāt Dieva Baznīcu. Tagad viņš mīlēja Jēzu, kuru agrāk ienīda.

Vai mūsdienās Sauls kļūtu par Pāvilu!

Varbūt Dievs nepaturēs mūžīgu vainu uz tiem, kas balsojuši par labu liberālajam abortu likumam, bet ļaus tiem atrast Betlēmes bērniņu Jēzu. Nevainīgo asinis kliedz uz debesīm, bet to pašu dara Jēzus asinis. Nevainīgo asinis sauc pēc atriebības, bet Jēzus asinis sauc pēc izlīguma, piedošanas un miera.

Kas noliedz Kristu, noliedz samierināšanu un Pastarā Dienā tiks tiesāts pēc saviem darbiem. Bet tas, kurš steidzas Kristus patvērumā, tiks izglābts. Cik gan izmisīgi mums vajag tādus drosmīgus kristiešus kā Pāvils, kuriem ir drosme nožēlot savas kļūdas Dieva priekšā, un kuri ir gatavi sekot Pāvila un Stefana pēdās un izplatīt pestīšanas vēsti.

Mīļais Kungs, neatgrūd mūs mūsu grēku dēļ, bet dod mums drosmīgus Patiesības apliecinātājus.