Savās ciešanās raugieties uz Jēzu

Notikums, kas attēlots šajā gleznā, ir briesmīgs, pat šaušalīgs. Stefans mirst, nomētāts akmeņiem (Ap.d.7:58).

Kāpēc Stefans tika nonāvēts? Bībele vēsta, ka pēc tam, kad Jēzus bija devies uz debesīm, Viņa mācekļi sāka darīt varenus darbus. “Stefans, pilns ticības un spēka, darīja brīnumus un lielas zīmes tautā” (Ap.d.6:8). Šie brīnumi izsauca agresīvu atbildes reakciju. “Tad piecēlās daži.. un iesāka vārdu cīņu ar Stefanu, bet tie nespēja pretoties gudrībai un garam, ar kādu viņš runāja” (Ap.d.6:9–10). Visbeidzot lielās dusmās tie viņu aizveda sinedrija priekšā un bija spiesti noklausīties Stefana liecinājumu par Kristu (Ap.d.7). Tas viņus nokaitināja vēl vairāk, un viņi sāka Stefanu nomētāt akmeņiem. “Un liecinieki savas drēbes nolika pie kāda jaunekļa kājām, kura vārds bija Sauls. Tie nomētāja akmeņiem Stefanu, kas sauca un sacīja: “Kungs Jēzu, pieņem manu garu.” Un, ceļos nometies, viņš sauca skaļā balsī: “Kungs, nepielīdzini tiem šo grēku!” To sacījis, viņš aizmiga” (Ap.d.7:58–60).

Visu šo briesmīgo ciešanu laikā Stefans apzinājās, ka, lai ko arī darītu viņa ienaidnieki, Jēzus viņam jau ir sagatavojis vietu debesīs. Pāvils par šo debesu mājokli raksta Korintas kristiešiem: “Jo tagadējās grūtības, kas ir vieglas, dod mums neizsakāmi lielu mūžīgu godību, ja mēs neņemam vērā to, kas ir redzams, bet to, kas nav redzams. Jo redzamais ir laicīgs, bet neredzamais mūžīgs” (2.Kor.4:17–18).

Savas dzīves pēdējos mirkļos Stefanam bija ļauts ielūkoties mūžības mājokļos, kā tas parādīts šajā gleznā. Kamēr pūlis turpināja viņu nomētāt akmeņiem, Stefans, mirdams mokpilnā nāvē, “Svētā Gara pilns, skatījās uz debesīm un redzēja Dieva godību un Jēzu stāvam pie Dieva labās rokas un sacīja: “Lūk, es redzu debesis atvērtas un Cilvēka Dēlu stāvam pie Dieva labās rokas”” (Ap.d.7:55–56).

STEFANA PIEMĒRS DOD JUMS SPĒKU CIEŠANĀS

Varbūt jūsu ciešanas nav tik smagas un briesmīgas kā Stefana nāve. Tomēr, kad jūs dzīvajā Dieva vārdā lasāt vēstījumu par Stefana nonāvēšanu, tas jūs stiprina. Un ja arī jūs neredzat Jēzu debesīs, kā to redzēja Stefans, apustulis Pēteris raksta: “Viņu jūs mīlat, lai gan neesat To redzējuši, uz Viņu jūs ticat, To tagad neredzēdami, un priecāsities neizsakāmā un apskaidrotā priekā, kad jūs sasniegsit savas ticības galamērķi, dvēseļu pestīšanu” (1.Pēt.1:8–9).

RAUGIETIES UZ JĒZU

Ik reizi, kad jūs piemeklē nelaime, atsauciet atmiņā, kā Dievs iedrošināja Stefanu. Domājiet arī par tām ciešanām, ko Jēzus izcieta jūsu dēļ. Stefana un citu asinsliecinieku piemērs var jūs iedrošināt, bet, kas ir daudz svarīgāk, Jēzus ciešanām piemīt spēks jūs piecelt un atbalstīt visās grūtībās. “Raudzīsimies uz Jēzu, ticības iesācēju un piepildītāju, kas Viņam sagaidāmā prieka vietā krustu ir pacietis, par kaunu nebēdādams, un ir nosēdies Dieva tronim pa labai rokai. Ņemiet vērā To, kas panesis tādu pārestību no grēciniekiem, lai jūs nepiekūstat, savās dvēselēs pagurdami” (Ebr.12:2–3).

Mīļais Kungs Jēzu, ik reizi, kad mani piemeklē ciešanas, vai tās būtu fiziskas, vai garīgas, pievērs manu skatu Tavam krustam, pie kura Tu miri mokpilnā nāvē, maksādams par maniem grēkiem. Ik reizi, kad iedomājos, ka esmu palicis viens savās ciešanās, atgādini man par Stefanu, un to, kā Tu viņu stiprināji ciešanu un nāves stundā, parādīdamies debesīs visā Savā godībā. Kad es eju pie Svētā Vakarēdiena, lai saņemtu Tavu miesu un asinis, palīdzi man izprast, ka Tavas un Tavu sekotāju ciešanas ir man paraugs un stiprinājums, bet daudz vairāk man dod tas, ka es saņemu Tevi pašu Svētajā Vakarēdienā. Kad Tu dzīvo manī (Gal.2:20), manu ciešanu nasta kļūst viegla un es vairs ne no kā nebaidos, pat no nāves. Paldies Tev par mierinājumu un drošību, ko Tu man sniedz. Jēzus vārdā. Āmen.