:: e – BAZNICA ::

Kristīgā reliģija un kristīgā teoloģija

Daži teologi iesaka atsevišķi izšķirt kristīgo reliģiju un kristīgo teoloģiju. Viņi saka, ka kristīgā reliģija pēc savas subjektīvās nozīmes ir zināšanas par Dievu, kuras piemīt ikvienam kristīgam ticīgajam, savukārt kristīgā teoloģija pēc savas subjektīvās nozīmes ir zināšanas par Dievu, kuras piemīt oficiālajiem Baznīcas skolotājiem.

Šādu iedalījumu varētu pieņemt, ja vien tas tiek pareizi izprasts, jo Svētajos Rakstos ir uzsvērts, ka, lai arī visiem ticīgajiem piemīt zināšanas par Dievu, oficiālajiem Baznīcas skolotājiem šīm zināšanām ir jābūt augstākā līmenī (Jņ.6:45; 1.Kor.12:29; 1.Tim.3:2; 2.Tim.2:2). Šajās Rakstu vietās tiek mācīts, ka, lai arī visi ticīgie ir “Dieva mācīti”, ne visi “ir skolotāji,” un ka bīskapiem jeb mācītājiem ir jābūt “izveicīgiem mācīšanā”, un tādēļ tiem ir jāpārzin Dieva vārda mācības tā, lai tie spētu “mācīt atkal citus.” Tomēr, neskatoties uz to, ir jāatceras, ka nepastāv būtiskas atšķirības starp reliģiju un teoloģiju. Abām ir viens un tas pats princips jeb avots, proti, Svētie Raksti un abas tiek uzņemtas vienādā veidā, proti, ticībā Dieva vārdam. Jņ.8:31-32: “Ja jūs paliekat manos vārdos, jūs patiesi esat mani mācekļi, un jūs atzīsit patiesību.”

Tādēļ mēs uzskatam, ka gan reliģiskās, gan teoloģiskās zināšanas pamatā ir vienādas un tiek gūtas vienādi, proti, ticībā pētot un lūgšanās meditējot par Dieva vārdu. Viss, kas nav ņemts no turienes vai iziet ārpus tā, nav nedz reliģija, nedz teoloģija, bet vienīgi cilvēku spekulācijas. Kas nav bībelisks, tas nav arī teoloģisks. Ar šo patiesību ir jāaizstāvās pret visiem racionālistiski noskaņotajiem teologiem, kuri apgalvo, ka kristīgā teoloģija ir kaut kas tāds, kas iziet ārpus kristīgās reliģijas ietvariem kā kaut kas būtiski atšķirīgs, un it īpaši – ka kristīgs teologs uztver ticības mistērijas intelektuāli, savukārt parasts ticīgais vienkārši uzņem tās ticībā. Tas, ka šādi uzskati ir bīstami gan reliģijai, gan teoloģijai, neprasa īpašus pierādījumus. Patiesībā kristīgā teoloģija nav spekulatīva filozofijas sistēma, kuras būtība būtu pakļauta cilvēka intelektuālai uztverei, bet gan “Dieva gudrība noslēpumā” (1.Kor.2:7; šī Pāvila izteikuma nozīme, acīmredzot, ir šāda: “Izsakot Dieva gudrību, mēs sludinām noslēpumu”). Šī iemesla dēļ bērnišķīga ticība Dieva vārdam kristīgam teologam ir ne mazāk svarīga kā vienkāršam kristietim. Teologs ir kristīgs teologs vienīgi tad, ja viņš patiesi tic Kristum un bez ierunām pieņem Viņa vārdu.