Bagātajiem ir jāpārdod visa sava manta un jāatdod nabagiem

Noklausies šo e-publikāciju

Cits fragments, kas pievienots komunisma aizstāvībai, ir Mt.19:16-25: “Un redzi, viens piegāja pie Viņa un sacīja: “Mācītāj, ko laba man būs darīt, lai es dabūtu mūžīgu dzīvību?” Un Viņš tam sacīja: “Ko tu Man jautā par to, kas labs; tik viens ir Labais. Bet, ja tu gribi ieiet dzīvībā, tad turi baušļus.” Tas saka Viņam: “Kurus?” Un Jēzus sacīja: “Tev nebūs zagt; tev nebūs dot nepatiesu liecību; godā savu tēvu un māti; un tev būs savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu.” Jauneklis saka Viņam: “To visu esmu turējis. Kā man vēl trūkst?” Jēzus tam sacīja: “Ja tu gribi būt pilnīgs, tad noej, pārdod visu, kas tev ir, un atdod to nabagiem; tad tev būs manta debesīs; un tad nāc un staigā Man pakaļ.” Bet, kad jauneklis dzirdēja šos vārdus, viņš aizgāja noskumis, jo tam bija daudz mantas. Bet Jēzus sacīja uz Saviem mācekļiem: “Patiesi Es jums saku: bagātais grūti ieies Debesu valstībā. Un atkal Es jums saku: vieglāk kamielim iziet caur adatas aci, nekā bagātam ieiet Dieva valstībā.” Bet Viņa mācekļi, to dzirdēdami, ļoti izbijās un sacīja: “Kas tad var tikt pestīts?””

Kad komunisti dzird šo fragmentu, viņi saka: “Redziet, šeit Kristus ir skaidri pateicis bagātajiem, kas viņiem jādara: viņiem ir jāpārdod viss, kas viņiem ir, un jāatdod nabagiem.” Viņi pieļauj loģisku kļūdu, kā tas ir acīmredzams. Viņi pieļauj kļūdu, ko loģikas mākslā sauc latīņu valodā: Fallacia a specifici ad universale, t.i., maldīšanās no konkrētā uz universālo.

Piemēram, Svētajos Rakstos teikts, ka Kristus Jēzus saviem mācekļiem pavēlēja: “Ejiet pa visu pasauli un māciet visas tautas, un kristījiet tās Tēva un Dēla, un Svētā Gara Vārdā” [Mt.28:18-20]. Vai nebūtu muļķīgi secināt: “Redziet, Kristus pavēl visiem kristiešiem iet pasaulē un sludināt evaņģēliju?” Kristus saka tiem, kas bija dziedināti: “Ej un rādies priesterim!” [Mt.8:4; Mk.1:44; Lk.5:14, 17:14] Vai nebūtu ārkārtīgi muļķīgi no tā secināt, ka visiem sevi jāparāda priesteriem? Taču tikpat muļķīgi ir mēģināt parādīt, ka tā ir Kristus mācība, ka visiem bagātajiem ir jāpārdod visa sava manta un jāatdod nabagiem, tāpēc ka Kristus tā pavēlēja bagātajam jauneklim: “Pārdod visu, kas tev ir.”

Kāpēc tad Kristus šos vārdus veltīja bagātajam jauneklim? Atbilde ir vienkārša. Šis bagātais vīrs bija valdnieks, padomdevējs, kurš iedomājās, ka ir pildījis visus Dieva baušļus. Bet, lai gan viņš kopumā bija dzīvojis taisnīgu dzīvi, savā sirdī viņš bija nožēlojams skopulis. Kristus, kurš zina, kas ir cilvēkā, to zināja. Kad šis vīrs paziņoja, ka ir ievērojis visus Dieva baušļus, un vēlējās uzzināt, kas vēl pietrūkst, lai viņa pilnība būtu pilnīga, Kungs sniedz viņam labu lekciju, no kuras viņš var uzzināt, kur meklējama viņa samaitātība, proti: viņa bēdīgi slavenajā sirdī. Tāpēc Tas Kungs viņam saka: “Pārdod visu, kas tev ir, un atdod nabagiem.” Bet, kad valdības padomdevējs to dzird, viņš noskumis aiziet. Pēc tam Kristus piebilst: ”Bagātais grūti ieies Debesu valstībā; Vieglāk kamielim iziet caur adatas aci, nekā bagātam ieiet Dieva valstībā.”

Par šiem vārdiem mācekļi bija tik pārsteigti, ka iesaucās: “Kas tad var tikt pestīts?” Bet kāda ir Kristus atbilde? Viņš piebilst: “Cilvēkiem tas nav iespējams, bet Dievam visas lietas ir iespējamas.” Ar šiem vārdiem Kristus attiecīgi paziņo, ka cilvēkiem nav iespējams būt bagātam un tikt izglābtam, bet ka Dievam visas lietas ir iespējamas, un tāpēc arī iespējams tikt pestītam. Tiklīdz cilvēks ar visu sirdi ir pievērsts Tam Kungam, viņš ne tikai atmet katru netikumu un grēku, bet arī atvadās no savas bagātības, bez liekulības sakot tai: “Tu vairs neesi mans dārgums; ja Dievs atkal prasīs no manis manu naudu un mantu. Es labprāt tos atkal atdošu; mana sirds nav pieķērusies manai bagātībai.” Šādā gadījumā ar Dievu cilvēks var būt ļoti bagāts un tomēr tikt izglābts.

Īpaši skaists piemērs tam ir Caķejs [Lk.19:1-10]. Viņš bija kļuvis ļoti bagāts, daļēji krāpjot citus. Tiklīdz viņš bija pievērsies Kungam Jēzum, viņš bija gatavs, ja viņš kādam būtu kaut ko atņēmis ar nepatiesu apsūdzību, atdot viņam to četrkārtīgi un pusi no sava īpašuma atdot nabagiem. Ja komunistu interpretācija par aplūkojamo fragmentu būtu pareiza, Kristus būtu sacījis Caķejam: “Nepietiek ar pusi, tev ir jāpārdod viss, kas tev ir, un jāatdod nabagiem.” Bet par to mēs neko nelasām.

Savukārt Kristus Caķeju sauc par īstu izraēlieti, lai gan viņš bija ar mieru atdot tikai pusi. Nedomājiet, ka Caķejs nebūtu bijis gatavs atdot visu, kas viņam bija; bet viņš zināja, ka Dievs to no viņa neprasa, un ka tagad, pēc tam pēc atgriešanās viņš varēja izmantot savus īpašumus daudz labāk nekā tad, ja viņam tas viss būtu jāatdod uzreiz. Jo, ja es atdotu visu, kas man ir, nabagiem, es no tā brīža nevarētu atkal sniegt palīdzīgu roku apkārtējiem, un Dievs, protams, to no manis vairs neprasītu.