:: e – BAZNICA ::

Naglu rētotās rokas

Šinī pašā pirmajā nedēļas dienā, vakarā, kad mācekļi, bīdamies no jūdiem, bija sapulcējušies aiz aizslēgtām durvīm, nāca Jēzus, stājās viņu vidū un saka viņiem: “Miers ar jums!” Un, to sacījis, Viņš tiem rādīja Savas rokas un sānus. Tad mācekļi kļuva līksmi, savu Kungu redzēdami. [Jņ.20:19-20]

Mūsu pasē ir uzrādīta matu un acu krāsa, lai citi mūs varētu identificēt.

Arī Jēzum bija kāda atšķirīga iezīme, kas visas pārējās pazīmes darīja mazāk svarīgas. Sākumā mācekļi nespēja noticēt, ka Jēzus tiešām atgriezies viņu vidū un ir dzīvs, bet tad Viņš rādīja Savas naglu rētotās rokas, kājas un sānus. Pēc šīm rētām mācekļi skaidri un nepārprotami pazina Jēzu un vairs nešaubījās.

Jā, Jēzus saglabāja Savas rētas arī pēc apskaidrošanas. Tās bija kā dārga liecība par Viņa upuri un nopelnu pazudušās cilvēces labā. Rētas atgādina, cik daudz Jēzus cietis un veicis mūsu labā un cik dārgi Viņam maksājusi mūsu pestīšana. Mēs tiešām esam dārgi atpirkti.

Jēzus rētas arī šodien ir pazīšanas zīme Viņa draugiem. Mēdz gadīties, ka, klausoties sprediķus, Dieva bērni tajos nesadzird Jēzus balsi un nepazīst Viņu, jo pietrūkst vajadzīgās pazīšanas zīmes: netiek sludinātas Kristus ciešanu un nāves rētas. Netiek sludināts, ka Viņš ir gājis par mums nāvē.

Varbūt Jēzus tiek pasludināts kā izcils reliģiskās pasaules pārstāvis un par Viņu stāsta brīnumu lietas. Taču, ja mēs nedzirdam par Viņa ciešanām un nāvi mūsu pārkāpumu dēļ, tad ir skaidrs, ka Bībeles Jēzus netiek pasludināts.

Šīsdienas Bībeles tekstā lasām, ka, redzēdami To Kungu, mācekļi kļuva priecīgi. Un tā notiek arī šodien:

Kad nāku baznīcā, es vēlos dzirdēt šo vēsti. Tās ir mana Glābēja pazīšanas zīmes.