Cītīgi jāpēta Svētie Raksti

Noklausies šo e-publikāciju

Es esmu labāk izmācīts nekā visi mani skolotāji, jo es pārdomāju Tavas liecības. Es esmu gudrāks nekā vecie, jo es turu Tavas pavēles. [Ps.119:99-100]

Kas sevi darījis par meistaru principos un Vārda tekstā, tam ir maz iespēju kļūdīties. Teologam jāpārvalda ticības pamats un avots, proti, Svētie Raksti.

Būdams bruņots ar šo zināšanu es aizbāzu mutes visiem pretiniekiem, jo viņi neraugās, lai apjēgtu un saprastu Rakstus. Viņi nolaidībā un miegainībā laiž tos gar ausīm. Viņi runā, raksta, māca saskaņā ar savām virspusīgajām iedomām.

Mans padoms ir smelt ūdeni no īsta avota un pamata, proti, lai cītīgi pētam Rakstus. Kas pilnībā patur Bībeles tekstu ir nepārspējams teologs.

Vienas pats pants, viens teikums ietver daudz vairāk pamācības nekā visi skaidrojumi un komentāri, kas nespēj nedz iedziļināties, nedz bruņot.

Piemēram, kad lasu Sv. Pāvila tekstu: “Jo katra Dieva radība ir laba, un nekas nav atmetams, ko saņem ar pateicību,” [1.Tim.4:4] tas saka, ka tas, ko Dievs radījis ir labs. Ēšana, dzeršana, laulība un citas lietas ir Dieva radītas, tādēļ tās ir labas. Bet agrīnie tēvi savos skaidrojumos nepiekrīt šim tekstam, jo Bernards, Bazils, Hieronims un citi rakstījuši savādāk. Bet es dodu priekšroku tekstam nevis viņiem, tomēr pāvestībā skaidrojumus vērtē augstāk nekā lielisko un skaidro tekstu.