Mīlestība pret tuvāko

Kā lai mīlam savu tuvāko?

Nevis pāri visam, jo šāda mīlestība pieder vienīgi Dievam, bet gan – kā sevi pašus. Tas nozīmē, ka mēs savam tuvākajam vēlam visu labu no visas sirds un bez aplinkiem un blakus domām gan garīgajā, gan miesīgajā dzīvē, par to arī visu labu runājam – it kā to darītu sev pašiem vai vēlētos, lai mums citu darītu.

Bet otrs ir tam līdzīgs: mīli savu tuvāko kā sevi pašu. [Mt.22:39]

Visu, ko jūs gribat, lai cilvēki jums dara, tāpat dariet arī jūs viņiem; jo tā ir bauslība un pravieši. [Mt.7:12]

Ne tā, lai citiem būtu viegli un jums – grūti, bet lai būtu vienlīdzīgi. Pašreizējā laikā jūsu pārpalikums lai nosedz viņu trūkumu, lai citā reizē viņu pārpalikums nosegtu jūsu trūkumu, lai būtu vienlīdzība. [2.Kor.8.13-14]

Mīlestību mēs esam iepazinuši no tā, ka viņš savu dzīvību par mums ir atdevis. Arī mums pienākas savu dzīvību atdot par brāļiem. [1.Jņ.3:16]