Mācītājs bērēs nolasa nelaiķa atstāto zīmīti

Fredis, kas visu dzīvi bijis uzticams kristietis, atradās slimnīcā uz nāves gultas. Ģimene pasauca savu mācītāju, lai tas tik grūtajā brīdi paliktu kopā ar viņiem.

Mācītājam stāvot pie gultas Freda stāvoklis pēkšņi kļuva sliktāks un, izmisīgi mājot un žestikulējot, viņš lika noprast ka viņam nepieciešams rakstāmais. Mācītājs ar līdzjūtīgu sejas izteiksmi viņam mīloši pasniedza pildspalvu un lapiņu.

Savas dzīves pēdējās enerģijas paliekas Fredis izmantoja, lai ātri uzskricelētu zīmīti un tūdaļ arī nomira. Mācītājs nolēma ka šis nav labākais brīdis lai lasītu nelaiķa atstāto zīmīti un ielika to savas žaketes kabatā.

Bērēs, pabeidzis bēru uzrunu, mācītājs aptvēra, ka viņam mugurā ir tieši tā pati žakete, kas viņam bija uzvilkta Freda nāves dienā un viņš teica:

Ziniet, tieši pirms savas nāves Fredis man rokās iespieda kādu zīmīti. Es neesmu tajā ielūkojies, bet pazīstot Fredi esmu pārliecināts, ka tur ir vārds, kas iedvesmos katru no mums.

Viņš atvēra zīmīti un lasīja:

Hei! Tu stāvi uz manas skābekļa caurulītes!