Lūgšana divdesmit ceturtajā svētdienā pēc svētās Trijādības svētkiem

Ak, Kungs, mūsu Dievs, lieli ir tavi brīnumi, ko Tu mums parādi! Neviens nelīdzinās tev. To mēs gribam pasludināt un izsacīt! Neskaitāmi ir tavi brīnumi.

Kungs, Dievs, Tu esi mūsu patvērums un mūsu stiprā pils. Tu, mūsu vislabākais draugs, pie kā mēs varam tverties dzīvojot un mirstot.

Ak, Dievs, Tu esi licis mums pasludināt darbus, ko reiz esi darījis, lai mūsu ticība augtin pieaugtu. Bet Tu, Dievs, arī redzi, ka reizēm mūsu sirds aizmirst tavus senos brīnumus un sākam domāt, ka tava visspēcīgā roka ir saīsinājusies.

Tu esi Kungs, kas valda pār dzīvību un nāvi. Dod, ka mēs tev uzticamies dzīvojot un mirstot.

Kungs Jēzu, Tu, spēcīgais Brīnums, tik viegli dziedini nedziedināmas slimības. Apžēlojies par mūsu grēcīgo sirdi. Redzi, kā no tās kā no avota izplūst grēki, ļaunas domas, vārdi un darbi. Ak, satver jēl lūdzams mūsu sirdi ar savu svēto Vārdu, lai grēki mūsos norimst, un mēs sāktu dzīvot jaunā prātā. Tavas asinis lai šķīstī mūs no mūsu asiņojošiem grēkiem. Kad mēs tevi ticībā aizskaram, tad topam veseli.

Kungs Jēzu, Tu reiz esi vairākiem mirušajiem esi dāvājis atkal dzīvību. Mēs lūdzam tevi, palīdzi arī mums laikus mosties no garīgās nāves, un, kad reiz aizmigsim laicīgā nāvē, mēs tomēr ticam, ka tava stiprā balss jaunā pastarā Dienā mūs no zemes uzmodinās.

Kas šeit būs dzīvojis tev par godu, tas arī tur dzīvos ar tevi vienādā godā. Uz to gaidīdami un ticēdami, mēs no sirds dziļumiem lūdzam:

Mūsu Tēvs debesīs! Svētīts lai top Tavs vārds. Lai nāk Tava valstība. Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes. Mūsu dienišķo maizi dod mums šodien. Un piedod mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem. Un neieved mūs kārdināšanā, bet atpestī no ļauna. Jo Tev pieder valstība, spēks un gods mūžīgi. Āmen.