Ļaunie eņģeļi
Noklausies šo e-publikācijuKādi ir ļaunie eņģeļi?
Ļaunie eņģeļi arī tikuši radīti labi un bezvainīgi, tomēr ir brīvprātīgi ir atkrituši no Dieva un kļuvuši par Dieva un cilvēku ienaidniekiem. Šie ļaunie eņģeļi tamdēļ ir vērti uz Dieva apvainošanu un zaimošanu. Viņi ir viltīgi un stiprāki par cilvēkiem, bet Dieva priekšā tie bezspēcīgi. Viņu ir daudz un viņu pazudināšana ellē ir jau nolemta lieta.
Eņģeļus, kas savu augsto stāvokli nesaglabāja, bet pameta savus mājokļus, viņš ir paturējis lielās dienas tiesai, tumsā un mūžīgās važās ieslēgtus. [Jūd.1:6]
[Velns] ..nav pastāvējis patiesībā. [Jņ.8:44]
Viņš tiem atbildēja: tas ir ienaidnieka darbs. [Mt.13:28]
Bruņojieties ar visiem Dieva ieročiem, lai jūs varētu stāties pretī velna viltībām. [Ef.6:11]
Dievs pat eņģeļus, kad tie apgrēkojās, nesaudzēja, bet, tumsas važās ieslēgtus, nogrūda tos bezdibenī – līdz tiesas dienai. [2.Pēt.2:4]
Kamēr stiprs vīrs apbruņojies sargā savu namu, viņa manta ir drošībā. [Lk.11:21]
Dēmoni viņu lūdza: “Ja tu mūs izdzen, tad liec mums ieiet cūkās.” Jēzus tiem sacīja: “Ejiet!” Un tie izgājuši iegāja cūkās, un, redzi, viss ganāmpulks metās no kraujas jūrā un noslīka ūdenī. [Mt.8:31-32]
viņš tam jautāja: “Kāds ir tavs vārds?” Un tas atbildēja viņam: “Mans vārds ir leģions, jo mūsu ir daudz.” [Mk.5:9]
Bet daži no tiem sacīja: “Viņš izdzen dēmonus ar Belcebula, dēmonu valdnieka, palīdzību.” [Lk.11:15]
Gars aizveda Jēzu tuksnesī, ka viņš tiktu velna kārdināts. [Mt.4:1]
Čūska bija vismanīgākā no visiem lauka zvēriem, kurus Kungs Dievs bija taisījis, un viņa teica sievai: “Vai tiešām Dievs sacīja: no visiem dārza kokiem jūs nevarat ēst?” [1.Moz.3:1]
Milzu pūķis tika satriekts – sensenā čūska, ko sauc par velnu un sātanu, kas maldina visus pasaules iedzīvotājus, – viņš tika nomests un līdz ar viņu nomesti viņa eņģeļi. [Atkl.12:9]
Esiet skaidrā prātā un nomodā: jūsu pretinieks velns kā lauva rūkdams staigā apkārt, meklēdams, ko varētu aprīt. [1.Pēt.5:8]
Pakļaujieties Dievam un stājieties pretī velnam, un tas bēgs no jums. [Jēk.4:7]
Mūsu cīņa nav pret miesu un asinīm, bet pret varām un spēkiem, pret šīs tumsas pasaules valdniekiem un ļaunuma gara spēkiem debesīs. [Ef.6:12]
Ceļmalā ir tie, kas dzird; bet tad nāk sātans un paņem prom vārdu no viņu sirdīm, lai tie neticētu un netaptu izglābti. [Lk.8:12]
Kad nešķīstais gars ir izgājis no cilvēka, tas apstaigā izkaltušas vietas, meklēdams mieru un, to neatradis, saka: es atgriezīšos savā mājoklī, no kura izgāju. Atnācis viņš atrod to izslaucītu un uzpostu. Tad viņš iet un ņem sev līdzi septiņus citus garus, par sevi vēl ļaunākus, un iegājuši tie tur mājo. Un beigās šim cilvēkam kļūst daudz ļaunāk, nekā bija sākumā. [Lk.11.24-26]
Sīmani, Sīmani, redzi – sātans gribējis jūs sijāt kā kviešus. [Lk.22:31]
Kādu dienu Dieva dēli nāca stāties Kunga priekšā un arī sātans nāca ar tiem. Kungs vaicāja sātanam: “No kurienes tu nāc?” Sātans atbildēja Kungam: “No gaitām un tekām pa zemi.” Kungs vaicāja sātanam: “Vai ievēroji Ījabu, manu kalpu, – tam nav līdzīga virs zemes! – krietnu un taisnu vīru, kas bīstas Dieva un vairās ļauna?” Sātans atbildēja Kungam: “Vai tad Ījabs velti bīstas Dieva? Vai tu neesi apjozis ar žogu viņu un viņa namu, un visu, kas tam pieder? Tu esi svētījis viņa roku darbu, un viņa ganāmpulki piepilda zemi. Nudien, izstiep tik roku un aizskar visu, kas viņam pieder, – vai gan viņš nelādēs tevi tieši vaigā?” Kungs sacīja sātanam: “Lai notiek! Kas viņam pieder, viss tavā rokā, vien pēc viņa paša neizstiep roku!” Tad sātans atkāpās no Kunga vaiga. [Īj.1:6-12]
Kādu dienu Dieva dēli nāca Kunga priekšā un arī sātans nāca ar tiem, lai stātos Kunga priekšā. Kungs vaicāja sātanam: “No kurienes tu nāc?” Sātans atbildēja Kungam: “No gaitām un tekām pa zemi.” Kungs vaicāja sātanam: “Vai ievēroji Ījabu, manu kalpu, – tam nav līdzīga virs zemes! – krietnu un taisnu vīru, kas bīstas Dieva un vairās ļauna? Arvien vēl viņš turas krietnumā! Bet tu kūdīji mani pret viņu, lai aprītu viņu gluži par neko!” Sātans atbildēja Kungam: “Ādu par ādu! Visu, kas cilvēkam pieder, tas atdos par savu dzīvību. Nudien, izstiep tik roku un aizskar tā kaulus un miesu – vai gan viņš nelādēs tevi tieši vaigā?” Kungs sacīja sātanam: “Lai notiek! Viņš tavā rokā – vien viņa dzīvību saudzi!” Tad sātans atkāpās no Kunga vaiga un sita Ījabu ļauniem trumiem no kāju pēdām līdz pat galvvidum. [Īj.2:1-8]
Sātans sāka kaitēt Israēlam un vedināja Dāvidu saskaitīt Israēlu. [1.Lku.21:1]
Mielasta laikā, kad velns Jūdam, Sīmaņa dēlam Iskariotam, jau bija ielicis sirdī nodomu viņu nodot. [Jņ.13.2]
Pēc šī kumosa tajā iegāja sātans. Jēzus Jūdam sacīja: “Ko dari, to dari drīz.” [Jņ.13:27]
Pēteris sacīja: “Hananja, kādēļ sātans ir piepildījis tavu sirdi, ka tu meloji Svētajam Garam un piesavinājies daļu no zemes gabala vērtības? [Ao.d.5:3]
Ļaunuma cilvēka klātbūtne ir sātana darbošanās pilnā spēkā, ar melu zīmēm un viltus brīnumiem. [2.Tes.2:9]
Ieskaties