Laiks steidzas uz priekšu

Neatstāj mani, Dievs, vecumā, kad es kļūstu sirms, līdz es Tavu roku pasludinu bērnu bērniem un tavu spēku visiem, kam vēl jānāk. [Ps.71:18]

Ar apbrīnu mēs atrodamies gada beigās. Jau ilgu laiku mēs esam pieraduši nerēķināties ar ilgākiem laika posmiem. Mēs to nevaram un arī nedrīkstam. Mums pietiek ar to ka mācamies paklausību katru dienu no jauna. Bet laiks steidzas uz priekšu un mūsu teksts šodien runā uz mums par kļūšanu vecam. Tik un tā tas ir labi, arī to uzlūkot, ka varbūt mūsu priekšā atrodas vēl ilgi dzīves gadi, ka jaunākā tiesa varbūt vēl nenāks rīt vai parīt.

“Vēl jāpērk mājas, lauki un vīnakalni šajā zemē”. [Jer.32:15]

Jaunas paaudzes nesīs uz saviem pleciem jaunas nastas, tāpēc mēs lūdzam Dievu, kura priekšā tūkstošs gadi ir kā viena diena [Ps.90:4], pēc žēlastības, lai cauri gadiem mēs paliekam viņa spēka pasludinātāji.

Gadi un paaudzes paiet, bet Dieva Vārds nezūd. [Jes.40:8]

Mēs taču esam tikai viens loceklis ķēdē. Taču joprojām paliek baiļu pilnais un draudīgais jautājums, kura paaudze tad piedzīvos pēdējo dienu?