Kristīgais radikālisms

Radikālisms rodas no apzināta vai neapzināta naida pret esošo.

Kristīgais radikālisms, neatkarīgi no tā, vai tas bēg no pasaules vai arī cenšas to izmainīt, ceļas no radītā nīšanas. Radikālis nespēj piedot Dievam, ka radīts ir tas, kas ir. Tas ir Ivans Karamazovs, kurš, nespējot pieņemt radīto pasauli, izveido radikāla Jēzus tēlu poēmā “Lielinkvizitors.”

Kad ļaunums pasaulē pieņemas spēkā, tas vienlaicīgi saindē kristiešus ar radikālismu. Izlīgšana ar pasauli tādu, kāda tā ir, kādu to Kristus ir devis kristietim, tad tiek saukta par nodevību un Kristus noliegšanu. Izlīguma vietā nāk rūgtums, aizdomas, kā arī cilvēku un pasaules nicināšana.

Tad mīlestība, kas mīl visu, panes visu un tic visu, mīlestība, kas ar Dieva mīlestību mīl pasauli tās ļaunumā (Jņ.3:16), kļūst par ierobežotu mīlestību pret šaura loka dievbijīgajiem, proti, par farizejisku atteikšanos mīlēt grēcīgo.

Bet atvērtā Kristus baznīcā, kura kalpo pasaulei līdz galam, kļūst par sava veida šķietamu pirmkristīgo ideālo draudzes kopienu, kas kļūdaini sajauc kristīgās idejas realizāciju ar Jēzus Kristus realitāti.

Tādējādi pasaule, kas kļūst ļaunāka, veiksmīgi padara ļaunākus arī kristiešus.